Saukas evaņģēliski luteriskā baznīca pirmo reizi pieminēta 1567. gadā, tā atjaunota 1636. un 1725. gadā. 1825. gadā Saukas-Elkšņu draudze uzsāka būvēt mūra baznīcu, ko pabeidza tikai 1873. gadā.
Līdz 1920. gada agrārajai reformai Saukas pagastā bija Vecsaukas muiža (Alt-Sauken), Jaunsaukas muiža (Neu-Sauken), Vecdzērves muiža (Alt-Dsehrwen) un Lones muiža (Lonen). Vecsaukas muižu 1009 ha kopplatībā sadalīja 66 vienībās (jaunsaimniecībās) un tās centrā iekārtoja lauksaimniecības skolu. Saukas mācītājmuižu (1175 ha) sadalīja 34 vienībās, Vecdzērves muižu (514 ha) 30 vienībās, bet nelielās Jaunsaukas, Jaundzērves, Lones, Meža muižas, Zalēnu foļvarku un Saukas mežniecību 1640 ha kopplatībā sadalīja 122 vienībās.
1935. gadā Jēkabpils apriņķa Saukas pagasta platība bija 251,8 km² un tajā dzīvoja 3487 iedzīvotāji.[3]
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Saukas pagastā izveidoja Jaunsaukas, Lones un Saukasciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lones ciems ietilpis Neretas (1949-1956) un Jēkabpils (1956-2009) rajonos. Lones ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Jaunsaukas ciema kolhoza «Rekords» teritoriju, 1968. gadā pievienoja Saukas ciema padomju saimniecības «Lone» teritoriju, 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Saukas ciema teritorijas, bet padomju saimniecības «Lone» teritoriju pievienoja Rites ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un tajā pašā gadā Lones pagastu pārdēvēja par Saukas pagastu. 2009. gadā Saukas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viesītes novadā. 2021. gadā Viesītes novadu iekļāva Jēkabpils novadā.
Jēkabpils vidusskolas jauno novadpētnieku pulciņš vēstures skolotāja vadībā 1921. gadā veica izrakumus Saukas pagasta Kūliņu saimniecības tīrumā. Arheoloģiski izpētīts sēļu ciems, kas atradās plakanā morēnu paugurā, kas pacēlās 34 m pāri apkārtnei. Savāktās senlietas: kaula īlens, ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai raksturīgas keramikas lauskas un akmens kaplis glabājas Jēkabpils novadpētniecības muzejā. Senlietas liek domāt, ka ciems pastāvējis vismaz kopš 2. g. tk. p.m.ē.