Jānis Ramans
| ||||||||||||
Jānis Ramans (1871—1957) bija latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas diplomātiskais pārstāvis, pēc tam pilnvarotais pārstāvis Igaunijā (1918—1920).[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1871. gada 17. augustā Bērzaunes pagastā. Studēja Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē (1899—1905), 1907. gadā ordinēts par Rīgas Sv. Jāņa draudzes mācītāja adjunktu un par Doles draudzes mācītāju. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Igauniju, kur bija ticības mācības skolotājs un latviešu bēgļu draudzes mācītājs. 1916. gada 9. un 10. martā viņš Pēterpilī piedalījās latviešu evaņģēlisko luterāņu mācītāju konferencē.[2]
Igaunijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 18. februārī viņš kopā ar Latvijas militāro pārstāvi Igaunijā Jorģi Zemitānu parakstīja vienošanos ar Igaunijas Pagaidu valdības premjerministru un Kara ministru Konstantīnu Petsu par latviešu karaspēka daļu formēšanu Igaunijas teritorijā no tur esošo bēgļu un karavīru vidus, par sniegto palīdzību solot Valkas pilsētu, kā arī piecus Valkas apriņķa un divus Valmieras apriņķa pagastus.[3]
Kad 1920. gada 5. janvārī par sūtni Igaunijā iecēla Markusu Gailīti, J.Ramans turpināja strādāt par sūtniecības padomnieku, vienlaikus izpildot Latvijas konsula pienākumus. 1920. gada 10. maijā viņš atlūdzās no amata un atgriezās dzimtenē, lai turpinātu strādāt par mācītāju Doles draudzē.[4]
Viņš bija LELB vikārmācītājs Lielsalacas, Seces, Zasu un Doles draudzēs (1922—1931), tad Seces un Doles draudžu vikārmacītājs (1931—1935), pēc 1935. gada Seces draudzes mācītājs. Otrā pasaules kara laikā 1942. gada jūlijā iecelts par Doles draudzes mācītāju.[5]
Bija latviešu studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis goda filistrs.[6]
Miris 1957. gada 11. janvārī Lībekā, Vācijā.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ letonika.lv
- ↑ 23. lekcija. 1917. gada revolūcija un tās iespaids uz Latviju. Latvijas ev-lut. Baznīcas pagaidu konsistorijas nodibināšana Arhivēts 2019. gada 11. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Roberts Feldmanis 1993. gada 5. maijā
- ↑ 1919. gada 18. februārī. Zemitāns atdod Latvijas pagastus igauņiem Viesturs Sprūde la.lv 2019. gada 18. februārī
- ↑ Kad mūsu nākotne izšķīrās frontē un pie sarunu galda Arhivēts 2019. gada 16. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Rihards Treijs, "Latvijas Vēstnesis" Nr. 54 (2629), 2002. gada 10. aprīlī
- ↑ biographien.lv
- ↑ 6,0 6,1 Ādolfs Šilde. Fraternitas Lataviensis 1926-1976. Toronto, 1977. 44–45. lpp.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: |
pilnvarotais pārstāvis Igaunijā 1918 — 1920 |
Pēctecis: Markuss Gailītis |