Markuss Gailītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Markuss Gailītis
Markuss Gailītis.jpg
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
1925. gada 6. marts — 1926. gada 18. decembris
Premjerministrs Hugo Celmiņš
Kārlis Ulmanis
Arturs Alberings
Priekštecis Hugo Celmiņš
Pēctecis Arnolds Mitulis
Dzimšanas dati 1882. gada 27. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dzērbenes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1942. gada 14. jūlijā (60 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Vjatlags, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Jaunzemnieku savienība
Profesija inženieris

Markuss Gailītis (1882. gada 27. jūnijs — 1942. gada 14. jūlijs) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas zemkopības ministrs no 1925. līdz 1926. gadam, kā arī Latvijas Satversmes sapulces un 2. Saeimas deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Markuss Gailītis piedzima 1882. gada 27. jūnijā Dzērbenes pagastā.[1] 1911. gadā beidza studijas Rīgas Politehniskā institūta inženieru nodaļā.[1]

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā viņu iesauca Krievijas impērijas armijā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas Gailītis atgriezās Latvijā, 1918. gadā sāka strādāt izdevniecībās Valkā un Rīgā, pēc Latvijas valsts pasludināšanas iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. 1919. gada februārī viņu iecēla par Latvijas Pagaidu valdības pilnvaroto Ziemeļlatvijā, bija Igaunijas-Latvijas robežkomisijas loceklis. 1919. gada oktobrī piedalījās kaujās pret Bermonta armiju.[1] No 1919. gada decembra līdz 1920. gada jūnijam bija Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā.[1]

1920. gadā Gailīti ievēlēja Satversmes sapulcē no Bezpartijisko bezzemnieku un mazsaimnieku grupas saraksta. Strādājis līdz 1922. gadam, kad Satversmes sapulce beidza darbību.[1][2] 1926. gadā pēc deputāta Ernesta Bauera atkāpšanās no deputāta amata viņš kļuva par 2. Saeimas deputātu līdz jaunā sasaukuma ievēlēšanai 1928. gadā.[1][3] Paralēli darbam parlamentā no 1925. gada marta līdz 1926. gada decembrim bija Latvijas zemkopības ministrs trijās dažādās valdībās.

No 1927. līdz 1932. gadam Gailītis bija Latvijas Bankas padomes loceklis. Tad līdz Latvijas okupācijai 1940. gada jūnijā bija rūpnieks, Diskonta bankas direktors un valdes priekšsēdētājs. Pēc okupācijas bija Celtniecības tresta 2. celtniecības kantora celtniecības darbu vadītājs Rīgā.[1]

1941. gada 19. jūnijā apcietināts un izsūtīts uz Vjatlagu. Tur 1942. gada 13. februārī uzrādīta apsūdzība: Gailītis bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks; būdams Satversmes sapulces deputāts, piedalījies agrārreformas izstrādāšanā; aizsargs; bankas direktors. Pēc Krievijas PFSR kriminālkodeksa 58. panta Gailītim piesprieda nāvessodu nošaujot. Miris 1942. gada 14. jūlijā.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, kā arī Igaunijas un Somijas ordeņiem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Markus GAILĪTIS». Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Skatīts: 2013. gada 18. jūlijā.
  2. ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
  3. ↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas III. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Ramans 		pilnvarotais pārstāvis Igaunijā
1920. gada 5. janvāris — 1920. gada 1. jūnijs 		Pēctecis:
Jānis Stalbovs (kā sūtniecības pagaidu vadītājs)
Jānis Seskis
Priekštecis:
Hugo Celmiņš 		Latvijas zemkopības ministrs
1925. gada 6. marts — 1926. gada 18. decembris 		Pēctecis:
Arnolds Mitulis
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Markuss_Gailītis&oldid=3389463"