Markuss Gailītis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Markuss Gailītis
Markuss Gailītis.jpg
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
1925. gada 6. marts — 1926. gada 18. decembris
Premjerministrs Hugo Celmiņš
Kārlis Ulmanis
Arturs Alberings
Priekštecis Hugo Celmiņš
Pēctecis Arnolds Mitulis

Dzimšanas dati 1882. gada 27. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dzērbenes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1942. gada 14. jūlijā (60 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Vjatlags, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Jaunzemnieku savienība
Profesija inženieris

Markuss Gailītis (1882. gada 27. jūnijs1942. gada 14. jūlijs) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas zemkopības ministrs no 1925. līdz 1926. gadam, kā arī Latvijas Satversmes sapulces un 2. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Markuss Gailītis piedzima 1882. gada 27. jūnijs Dzērbenes pagastā.[1] 1911. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta inženieru nodaļu.[1]

No 1916. līdz 1918. gadam dienējis Krievijas armijā. 1918. gadā sācis strādāt izdevniecībās Valkā un Rīgā, kā arī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. 1919. gada februārī iecelts par Pagaidu valdības pilnvaroto Ziemeļlatvijā, bija Igaunijas-Latvijas robežkomisijas loceklis. 1919. gada oktobrī piedalījies Bermontiādē.[1] No 1919. gada decembra līdz 1920. gada jūnijam bija Latvijas diplomātiskais pārstāvis Igaunijā.[1]

1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē no Bezpartijisko bezzemnieku un mazsaimnieku grupas saraksta. Strādājis līdz 1922. gadam, kad Satversmes sapulce beidza darbību.[1][2] 1926. gadā pēc deputāta Ernesta Bauera izstāšanās no Saeimas sastāva sācis strādāt 2. Saeimā, tajā strādājis līdz jaunā sasaukuma ievēlēšanai 1928. gadā.[1][3] Paralēli darbam parlamentā no 1925. gada marta līdz 1926. gada decembrim bija Latvijas zemkopības ministrs trijās dažādās valdībās.

No 1927. līdz 1932. gadam Gailītis bija Latvijas Bankas padomes loceklis. Tad līdz Latvijas okupācijai 1940. gada jūnijā bija rūpnieks, Diskonta bankas direktors un valdes priekšsēdētājs. Pēc okupācijas bija Celtniecības tresta 2. celtniecības kantora celtniecības darbu vadītājs Rīgā.[1]

1941. gada 19. jūnijā apcietināts un izsūtīts uz Vjatlagu. Tur 1942. gada 13. februārī uzrādīta apsūdzība: Gailītis bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks; būdams Satversmes sapulces deputāts, piedalījies agrārreformas izstrādāšanā; aizsargs; bankas direktors. Pēc Krievijas PFSR kriminālkodeksa 58. panta pieprasīts nāvessods nošaujot. 14. jūlijā miris.[1]

Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, kā arī Igaunijas un Somijas ordeņiem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Markus GAILĪTIS». Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Skatīts: 2013. gada 18. jūlijā.
  2. H. Kārkliņš. Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
  3. H. Kārkliņš. Latvijas Republikas II. Saeimas stenogramas III. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1925.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Hugo Celmiņš
Latvijas zemkopības ministrs
1925. gada 6. marts1926. gada 18. decembris
Pēctecis:
Arnolds Mitulis