Pāriet uz saturu

Jānis Staņislavs Birnbaums

Vikipēdijas lapa
Staņislavs Birnbaums
Pilnais vārds Jānis Staņislavs Birnbaums
Dzimis 1863. gada 17. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Straupe, Lielstraupes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 8. oktobrī (81 gada vecumā)
Valsts karogs: Vācijas Impērija Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande, Trešais reihs (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nozares glezniecība

Jānis Staņislavs Birnbaums (dzimis 1863. gada 17. maijā Lielstraupē, miris 1944. gada 8. oktobrī Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, mākslinieku pulciņa "Rūķis" biedrs.

Dzimis 1863. gada 17. maijā Lielstraupes Miškās mežkunga Remberta Birnbauma un viņa sievas Natālijas Šarlotes ģimenē [1]. Māksliniecisko izglītību ieguva, mācoties pie krusttēva gleznotāja Jāņa Staņislava Rozes, vēlāk Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1887-1897), kur kā brīvklausītājs specializējās batāliju glezniecības klasē pie B. Vilevaldes (Willewalde). Bija latviešu mākslinieku apvienības "Rūķis" biedrs, viņa darbus izrādīja 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē.

Brīvmākslinieka grādu ieguva 1897. gadā un strādāja par skolotāju Čitas mākslas amatniecības skolā un ģimnāzijā. 1923. gadā atgriezās Latvijā un strādāja Valkas un Rūjienas skolās, 1929. gadā pārcēlās uz Rīgu, pievēršoties glezniecībai. Miris 1944. gada 8. oktobrī Rīgā.[2]

Mākslinieciskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt strādājis akvareļa, arī eļļas glezniecībā, visbiežāk ainavas žanrā, īpaši gleznojot batālijas. Gleznojis arī erotiska sižeta pastkartes.

Bija pirmās latviešu etnogrāfijas izstādes dalībnieks (1896). Personālizstādes noritēja Rīgā (1928, 1930), pēcnāves izstāde notika Rīgā (1978).

Izmantotā literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.
  1. Ārējais resurss, Straupes-Augstrozes latviešu un vācu draudzes 1863. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs
  2. Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 66. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]