Jānis Staņislavs Birnbaums
Staņislavs Birnbaums | |
---|---|
Pilnais vārds | Jānis Staņislavs Birnbaums |
Dzimis |
1863. gada 17. maijā Straupe, Lielstraupes pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
Miris |
1944. gada 8. oktobrī (81 gada vecumā) Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande, Trešais reihs (tagad Latvija) |
Nozares | glezniecība |
Jānis Staņislavs Birnbaums (dzimis 1863. gada 17. maijā Lielstraupē, miris 1944. gada 8. oktobrī Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, mākslinieku pulciņa "Rūķis" biedrs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jānis Staņislavs Birnbaums dzimis 1863. gada 17. maijā Lielstraupes Miškās mežkunga Remberta Birnbauma un viņa sievas Natālijas Šarlotes ģimenē [1]. Māksliniecisko izglītību ieguvis, mācoties pie krusttēva gleznotāja Jāņa Staņislava Rozes, vēlāk Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1887-1897), kur kā brīvklausītājs specializējies batāliju glezniecības klasē pie B. Vilevaldes (B. Willewalde). Brīvmākslinieka grādu ieguvis 1897. gadā. Pēc akadēmijas beigšanas strādājis Čitā kā skolotājs vietējā mākslas amatniecības skolā un ģimnāzijā. Latvijā atgriezies 1923. gadā un bijis pedagogs Valkā un Rūjienā, 1929. gadā pārcēlies uz Rīgu, pievēršoties tikai glezniecībai. Bijis latviešu mākslinieku apvienības "Rūķis" biedrs. Miris 1944. gada 8. oktobrī Rīgā.[2]
Mākslinieciskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenokārt strādājis akvareļa, arī eļļas glezniecībā, visbiežāk ainavas žanrā, īpaši gleznojot batālijas. Gleznojis arī erotiska sižeta pastkartes.
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bijis pirmās latviešu etnogrāfijas izstādes dalībnieks (1896). Personālizstādes noritējušas Rīgā (1928, 1930), pēcnāves izstāde notikusi Rīgā (1978).
Izmantotā literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 239 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ārējais resurss, Straupes-Augstrozes latviešu un vācu draudzes 1863. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs
- ↑ Red. Vilsons, A. Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. 66. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|