Jāzeps Ļosiks

Jāzeps Ļosiks Язэп Юр’евіч Лёсік
Baltkrievijas Tautas Republikas Radas 2. priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs
Amatā 1918. gada 14. maijs — 1919. gada 13. decembris
Pēctecis	Pjotrs Krečevskis
Dzimšanas dati	1883 Minskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Baltkrievija)
Miršanas dati	1940 Saratova, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	baltkrievs

Jāzeps Ļosiks (baltkrievu: Язэп Юр’евіч Лёсік; 1883—1940) bija baltkrievu sabiedriskais un politiskais darbinieks, rakstnieks, publicists, valodnieks un pasniedzējs. Jakuba Kolasa tēvocis.

Politiskā darbība

Pēc Oktobra revolūcijas Jāzeps Ļosiks publiski iestājās pret boļševikiem.

Vācu un poļu karaspēka okupācijas laikā dzīvoja un strādāja Minskā, sadarbojās ar Baltkrievijas Tautas sekretariātu. Viņš kļuva par vienu no iniciatoriem Baltkrievijas Tautas Republikas (BTR) izveidošanā un tās neatkarības akta parakstīšanā. 1918. gada 25. aprīlī kopā ar citiem Baltkrievijas Tautas Republikas Radas darbiniekiem parakstīja Radas vārdā ķeizaram Vilhelmam II adresētu telegrammu, kurā paziņoja, ka Baltkrievijas nākotne iespējama "tikai Vācijas varas aizbildnībā". Pēc tam, kad 1918. gada decembrī boļševiki ieņēma Minsku, viņš automātiski tika atbrīvots no amata un līdz ar citiem BTR vadītājiem tika izsludināts ārpus likuma.

Poļu—padomju kara un Polijas okupācijas laikā Minskā 1919—1920. gadā viņš strādāja laikrakstos "Zvon" un "Belarusj". Pēc BTR Radas sadalīšanas Augstākajā un Tautas Radā viņš vadīja pirmo no tām.

Pēc pilsoņu kara beigām viņš palika Baltkrievijas PSR. 1920. gada jūlijā viņš paziņoja par "padomju varas principu atzīšanu" un aizgāja no politikas, nodarbojās ar zinātnisko, pedagoģisko un literāro darbu. Lasīja lekcijas Baltkrievijas Valsts universitātē un Baltkrievu pedagoģiskajā tehnikumā, 1922. gadā tika ievēlēts par Baltkrievu kultūras institūta locekli, piedalījās Terminoloģijas komisijas darbā, nodarbojās ar tulkojumiem baltkrievu valodā un bija viens no baltkrievu alfabēta un pareizrakstības reformas iniciatoriem 1926. gadā. Pēc Baltkrievijas PSR Zinātņu akadēmijas izveidošanas 1928. gadā viņš kļuva arī par tās locekli.

Aresti un nāve

1922. gada rudenī Ļosiku arestēja, jo viņa baltkrievu gramatikas mācību grāmatu uzskatīja par "kontrrevolucionāru", taču Baltkrivijas PSR izglītības tautas komisārs Vsevolods Ignatovskis aizstāvēja rakstnieku, kā rezultātā viņš tika atzīts par nevainīgu un atbrīvots.

Otro reizi rakstnieks tika arestēts 1930. gadā safabricētajā "Baltkrievijas atbrīvošanas savienības" lietā. Ļosikam atņēma akadēmiķa pakāpi un uz pieciem gadiem izsūtīja uz Kamišinas pilsētu. 1934. gadā viņš tika amnestēts, taču ar aizliegumu atgriezties Minskā.

1935. gadā, neilgi pēc amnestijas, Jāzeps Ļosiks ar ģimeni pārcēlās uz Brjanskas apgabalu un ieguva krievu valodas skolotāja darbu lauku skolā. 1937. gada pavasarī viņš pārcēlās uz Atkarskas pilsētu un mācīja pedagoģiskajā tehnikumā.

1938. gadā viņu arestēja Saratovā, apsūdzot piederībā kontrrevolucionārai organizācijai, un 1940. gada 31. martā notiesāja uz pieciem gadiem nometnēs par "pretpadomju aģitāciju" un ieslodzīja Saratovas cietumā. Saskaņā ar oficiālo versiju viņš mira no bada.

1988. gadā Jāzeps Ļosiks tika pilnībā reabilitēts. 1990. gadā viņam tika atjaunota Baltkrievijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķa pakāpe.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jāzeps Ļosiks.