Jēkabs Dzenis

Vikipēdijas lapa
Jēkabs Dzenis
Jēkabs Dzenis
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 12. septembrī
Carnikava, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1979. gada 12. novembrī (86 gadi)
Valsts karogs: Austrālija Melburna, Austrālija
Tautība latvietis
Vecāki
  • Jānis Dzenis
  • Emīlija (dzim. Rozenberga)[1]

Jēkabs Dzenis (dzimis 1893. gada 12. septembrī, miris 1979. gada 12. novembrī) bija latviešu virsnieks, Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs Dzenis dzimis Ādažu pagasta "Jaunzemniekos" 1893. gada 30. augustā [v.s. ][1] laukstrādnieka ģimenē, kura drīz pēc tam pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Mācījies Rīgas Amatu skolā, apguvis grāmatveža specialitāti. 1914. gada oktobrī iesaukts Krievijas armijā. Pēc apmācību kursu beigšanas, 1915. gada maijā nosūtīts uz kara skolu Petrogradā. To beidzis 1915. gada 15. augustā, iegūstot praporščika dienesta pakāpi. Nosūtīts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu un nozīmēts par izlūku nodaļas priekšnieku. Piedalījies vairākās kaujās un 1916. gada jūlija sākumā paaugstināts par podporučiku.

1916. gada 18.—30. jūlija kaujās pie Ķemeriem Dzenis veica izlūkošanu neitrālā joslā ienaidnieka pozīciju tiešā tuvumā, kartē iezīmēja pretinieka pozīcijas, tā veicinot ienaidnieka atsišanu līdz Smārdei; 30. jūlija vadīja izlūku nodaļu pretinieku ugunī, iznīcināja 3 stiepļu žogus un atviegloja pārējo uzbrukumu. Par šajās kaujās izrādīto varonību tika apbalvots ar Svētas Annas ordeni (30.07.1916) un vēlāk 1922. gadā ar Lāčplēša Kara ordeni.[2] 1916. —1917. gadā viņš piedalījās arī citās kaujās pie Rīgas, tika vairākkārt apbalvots un paaugstināts dienesta pakāpē. No dienesta atvaļināts 1918. gada 22. februārī.

1919. gada jūlijā Ziemeļlatvijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Vispirms bijis Ziemeļlatvijas brigādes sevišķu uzdevumu virsnieks, vēlāk armijas kara satiksmes pārvaldes priekšnieka palīgs. 1921. gada aprīlī no armijas aizgājis rezervē, bet armijā atgriezies 1924. gada oktobrī par satiksmes virsnieku štāba operatīvā darbā. 1929. gadā paaugstināts par armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgu. Paaugstināts par kapteini. 1935. gadā no armijas atvaļināts un sācis strādāt šokolādes fabrikā "Laima". Vēlāk kļuvis par šīs fabrikas direktoru.

Frontei tuvojoties, 1944. gada oktobrī devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1945. gada līdz 1949. gadam dzīvojis bēgļu nometnēs.[2] 1949. gada novembrī pārcēlies uz Austrāliju. No 1950. gada maija dzīvojis Melburnā un strādājis kādā tekstilfabrikā. Aktīvi piedalījies Melburnas latviešu sabiedriskā dzīvē, bijis Melburnas Latviešu biedrības biedrs un šīs biedrības latviešu skolas "Daugava" izveidotājs un pirmais direktors.[3] Kā bijusī Latvijas armijas militārpersona bijis Latviešu Virsnieku apvienības Melburnas nodaļas izveidotājs no tās priekšsēdētājs no 1956. gada 8. jūlija līdz 1973. gada 13. februārim.[4] Pēdējos 15 sava mūža gadus bijis arī Melburnas Latviešu biedrības lauku īpašuma "Vanagi" pārzinis. Jēbabs Dzenis miris 1979. gada 12. novembrī Melburnā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Impērijas apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sv. Annas ordenis, 4. šķira (30.07.1916).[7]
  • Sv. Annas ordenis, 3. šķira ar šķēpiem un lenti (20.02.1917).[7]
  • Sv. Annas ordenis, 2. šķira ar šķēpiem (15.10.1917).[7]
  • Sv. Staņislava ordenis 3. šķira ar šķēpiem un lenti (20.10.1916).[7]
  • Sv. Staņislava ordenis 2. šķira ar šķēpiem (15.10.1917).[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Kurzemes, Vidzemes un Latgales Ev. Lut. draudžu metriku grāmatas. Fonds-235. Apraksts-7. Vidzeme. Rīgas apriņķis. Carnikavas draudze. 1730.g.-1927.g. Lieta:485 — Dz, M, L-L, V. (1893.g.) 30. lpp, ieraksts № 11
  2. 2,0 2,1 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri (Biogrāfiska vārdnīca). Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Rīga : Jāņa sēta. 1995. 137. lpp. ISBN 9984-508-49-8.
  3. «Daugavas skolas 65 gadi». LAAJ. 2016-02-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-30. Skatīts: 2017-09-15.
  4. Latviešu virsnieku apvienība. 1922-2012. Rīga. 2013. 25. lpp. Skatīts: 2017-09-15.[novecojusi saite]
  5. «Valdības Vēstnesis Nr. 257 (20.10.1922), 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 22.01.2016.
  6. «Valdības Vēstnesis Nr. 261 (16.11.1929), 8. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 22.01.2016.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Timenote — Jēkabs Dzenis