Jūlijs Students

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jūlijs Students
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 26. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lubānas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1964. gada 27. martā (65 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Auri, Dobeles rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās pedagogs
psihologs
filozofs

Jūlijs Aleksandrs Students (1898–1964) bija latviešu pedagogs, psihologs un filozofs, Latvijas Konservatorijas vecākais docents (1930–1944), Latvijas Universitātes profesors (1944-1945). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1898. gada 26. decembrī Lubānas pagasta ”Aizsilniekos” (tagad Indrānu pagastā).[1] Mācījās Lubānas pagasta Rupsalas skolā un Madonas reālskolā. 1920. gada rudenī J.A. Students iestājās Latvijas Augstskolas filoloģijas un filozofijas fakultātē. Studiju laikā un pēc tam viņš strādāja Latvijas Republikas Kara ministrijā par arhīva pārzini (1921-1939). Līdztekus šim darbam intensīvi nodarbojās ar izglītības darbu, mācīja psiholoģiju, ētiku, estētiku, didaktiku, pedagoģiju, loģiku un socioloģiju Latvijas Tautas Universitātē un tai pakļautajā Fiziskās audzināšanas institūtā (1923–1940), Almas Klaustiņas sieviešu ģimnāzijā (1923–1929), Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzijā (1925–1929), Kaucmindes mājturības institūtā (1926–1940), Feldmaņa teātra kursos (1927–1933), Komerczinātņu institūtā (1929–1939), Zeltmata latvju drāmas kursos (1934–1938), Egles literatūras studijā (1934–1940). 1927. gadā viņš Latvijas Universitātē nesekmīgi centās aizstāvēt doktora disertāciju „Atziņas teorija grieķu filozofijā“, bet 1931. gadā Jēnas Universitātes Filozofijas fakultātē doktora disertāciju Die geschichtliche Entfaltung der Ästhetik als Lehrfach an der Universität Jena. Latvijas konservatorijā J. Students mācīja psiholoģiju, pedagoģiju un pedagoģijas vēsturi (1930–1944). 1939. gadā viņa raksts „Varonības būtība“ saņēma Kultūras fonda godalgu.

Pēc Latvijas okupācijas sakarā ar privāto mācību iestāžu slēgšanu J. A. Studentu atlaida no visām darba vietām, izņemot Latvijas konservatoriju. Vācu okupācijas laikā viņš atsāka strādāt Kaucmindes mājturības institūtā (1941–1944) un Krišjāņa Valdemāra jūrskolā (1942-1943).

1944. gada rudenī viņu uzaicināja strādāt Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē par profesoru loģikā. Tomēr jau 1945. gada 10. janvārī profesoru J. Studentu apcietināja un 1945. gada 5. martā ar LVU rektora pavēli atbrīvoja no darba par pretpadomju rakstiem. No 1945. līdz 1952. gadam viņš atradās izsūtījumā Ņižņijtagilā Krievijas PFSR. Pēc atgriešanās Latvijā viņam neļāva nodarboties ar pedagoģisko darbību Rīgā un viņš bija spiests VDK uzraudzībā[2] dzīvot pie māsas Dobelē un strādāt par stiklinieku un namdari. Valsts Drošības iestādēm adresētajās vēstulēs viņš lūdza atdot 1947. gada sākumā viņa prombūtnes laikā dzīvokļa kratīšanu laikā konfiscētās vairāk kā 300 grāmatas. 1957. gadā daļu grāmatu viņam atdeva, bet par pārējām izmaksāja kompensāciju. Vienīgi apmēram 10 mapes ar manuskriptiem bija iznīcinātas. Miris 1964. gada 27. martā Dobeles rajona Auru ciemā.[3]

Liktenīgie priekšlasījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1943. gada februārī docents J. A. Students Raunas lauksaimniecības biedrībā uzstājās ar priekšlasījumu Varonības būtība, bet Priekuļos ar Latvju rakstura priekšrocībām un trūkumiem, izvirzot pienākumus, kas jāievēro, lai latvieši pastāvētu kā tauta:

  1. pienākums pret senčiem, kur mēs nesam atbildību par senču asiņu strāvojuma turpinājumu;
  2. pienākums pret sevi pašiem, būt godīgiem un ar augstu pienākuma apziņu;
  3. pienākums pret aizvestajiem un noslepkavotajiem – turēt svētu viņu piemiņu, atbalstīt to palikušos piederīgos un visādā veidā sekmēt to atbrīvošanu un atriebšanu;
  4. pienākums mūžības priekšā prasa cīņu ar boļševismu, kas jāveic brīvības, patiesības un taisnības labā, jo lielais mūžības likums reiz prasīs norēķinus par ļauniem un labiem darbiem.

Uzskata, ka zinātnieka apcietināšanu veicināja raksti laikrakstā "Cēsu Vēstis" par šiem priekšlasījumiem,[4] kas noveda pie viņa apcietināšanas 1945. gada sākumā.[5]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ievadījums psīcholoģijā (1928)
  • Psīcholoģija: ģimnāzijām, skolotāju institūtiem un pašmācībai. Rīga: A. Gulbja izdevniecība (1930)
  • Vispārīgā pedagoģija: zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā. Rīgā: Fr. Baumaņa apgāds, 1933. - 652 lpp.
  • Bērna, pusaudža un jaunieša psiholoģija: Cilvēka psihiskā attīstība no dzimšanas līdz garīgā nobrieduma posmam (1935)

Raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kādai sievietei jāatdzimst? Mana Māja. 1942. 8: 172. lpp.
  • Ar atjaunotiem spēkiem skolā. Mana Māja. 1942. 20: 442. lpp.
  • Ieaugšana darbā. Mana Māja. 1942.14: 314. lpp.
  • Ideālisma audzinātāja nozīme. Izglītības Mēnešraksts. 1942. 3: 66–67. lpp.
  • Ko gaidām no mūsu skolas? Izglītības Mēnešraksts. 1942. 1: 3–4. lpp.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā iznāca viņa grāmatas „Vispārīgā paidagoģija“ ar apakšvirsrakstu „Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā” atkārtots izdevums un tika atzīmēta viņa simtgade ar konferenci Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. 2008. gadā Latvijas Universitātē atzīmēja viņa 110 gadu jubileju, kurai par godu LU Bibliotēkas Izglītības zinātņu un psiholoģijas bibliotēkā 23. decembrī tika atklāta viņam veltīta izstāde.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jūlijs Aleksandrs Students: Dzīve un darbi. Sastādījusi Inta Kraukle (1998)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. Grūtups, Andris. Observators. Rīga: Atēna, 2009. 123. lpp.
  3. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 161-162. lpp. ISBN 9789934827051.
  4. Vērtīgs sarīkojums Raunā. Cēsu Vēstis. 1943. 8: 4. lpp.; Latvju rakstura priekšrocības un trūkumi. Cēsu Vēstis. 1943. 10: 2. lpp.
  5. Nezināmi fakti par profesoru Jūliju Aleksandru Studentu Alīda Zigmunde, Scientific Journal of Riga Technical University: The Humanities and Social Science 2010; Volume 17