Jalta
| Jalta Ялта | |||
|---|---|---|---|
 | |||
| |||
.svg)  Jalta | |||
 Jalta | |||
| Koordinātas: 44°29′58″N 34°9′19″E / 44.49944°N 34.15528°EKoordinātas: 44°29′58″N 34°9′19″E / 44.49944°N 34.15528°E | |||
| Valsts |
 Ukraina (de iure) Krievija (de facto) | ||
| Apgabals |
 Krima | ||
| Pirmoreiz minēta | 15. gadsimts | ||
| Pilsētas tiesības | 1838 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 17,37 km2 | ||
| Augstums | 40 m | ||
| Iedzīvotāji (2018)[1] | |||
| • kopā | 79 458 | ||
| • blīvums | 4 492,8/km² | ||
| Pasta indekss | 98600 — 98639 | ||
| Tālruņu kods | +380-654 | ||
| Mājaslapa |
jalita | ||
 Jalta Vikikrātuvē | |||
Jalta (ukraiņu un krievu: Ялта, Krimas tatāru: Yalta) ir kūrortpilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas pussalas dienvidu krastā. Pilsēta apskauj līci, kas iesniedzas Krimas pussalā, bet pašu pilsētu ielenc ar mežiem apaugušie Krimas kalni. Administratīvi Krimas Autonomās Republikas republikas nozīmes pilsēta (kopējā teritorija 282,9km², 142 100 iedzīvotāju), kurai pakļauti arī Alupkas pilsēta un Gaspras, Gurzufas, Livādijas, Masandras, Simeizas un Forosas pilsētciemati. Kopš 2014. gada marta faktiski Krievijas anektētās Krimas Republikas sastāvā.
Aptuveni 70 kilometru garo joslu gar jūru, kur atrodas arī Jalta, nereti sauc par "Lielo Jaltu". Jalta ir Krimas nozīmīgākais kūrortu centrs. Bez kūrortiem pilsētā ir arī attīstīta osta un transporta mezgli. Jaltā valda mitrs, subtropisks klimats, kas ir labvēlīgs vīnogu, orhideju u.c. siltumu mīlošu augu audzēšanai.
Jalta kā apdzīvota radās pēc tam, kad sengrieķi, kuri meklēja ērtas vietas ostām Melnajā jūrā, šeit izveidoja koloniju. 1945. gadā netālu no pilsētas — Livādijā — notika Jaltas konference.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.
- ↑ Державний комітет статистики України. Чисельність наявного населення України на 1 січня 2011 року, Київ-2011 (doc) Archived 2012. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (ukrainiski)
| ||||||||||
|