Jānis Jansons-Brauns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Janis Jansons-Brauns)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par revolucionāru. Par citām jēdziena Jānis Jansons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Jansons
Jānis Jansons
Personīgā informācija
Dzimis 1872. gada 18. martā
Rāvas pagasta „Kaugari”, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1917. gada 13. aprīlī (45 gadi)
Ziemeļjūra
Dzīves vieta Rīga, Maskava, Londona
Tautība latvietis
Vecāki Ernests
Literārā darbība
Pseidonīms Brauns
Nodarbošanās revolucionārs
Valoda latviešu valoda
Žanri publicistika
Slavenākie darbi „Domas par jaunlaiku literatūru” (1892—1893), „Baltijas revolūcija” (1912)
Augstskola Maskavas Universitāte

Jānis Jansons vai Janis Jansons-Brauns (1872—1917), segvārds un pseidonīms Brauns, bija latviešu sociāldemokrāts, literatūrkritiķis un publicists.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1872. gada 18. martā Rāvas pagasta „Kaugaru” mājās zemnieka Ernesta Jansona daudzbērnu ģimenē. Mācījās Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. No 1890. gada studēja Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, tad pārgāja uz Tērbatas Universitātes juridisko fakultāi, bija Pīpkalonijas biedrs. Publicēja apjomīgus literatūrkritikas rakstus - „Domas par jaunlaiku literatūru” (1892—1893) un „Mūsu vecajai paaudzei” (1894). Viens no „Jaunās strāvas” līderiem, laikraksta „Dienas Lapa” redakcijas darbinieks (1896).

1897. gadā viņu apcietināja un izsūtīja uz Smoļenskas guberņu (1898—1903). 1903. gadā atgriezās Latvijā un 1904. gadā iestājās LSDSP un tās 1. kongresā ievēlēts Centrālkomitejas locekli un Ārzemju komitejas locekli, lietoja segvārdu Brauns. Piedalījās LSDSP programmas izstrādāšanā.

1905. gada revolūcijas laikā bija nelegālā laikraksta „Cīņa” un laikraksta „Dienas Lapa” redaktors. 1906.gadā caur Somiju emigrēja uz Beļģiju, tālāk uz Angliju. Darbojās Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Ārzemju komitejā Londonā, Berlīnē un Šveicē un turpināja būt „Cīņas” redaktors (1910—1914). Uzrakstīja vēsturisku apceri „Baltijas revolūcija”, ko 1912. gadā publicēja Briselē.

Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1914. gadā pievienojās lieliniekiem un darbojās KSDSP Londonas grupā. Pēc Februāra revolūcijas devās atpakaļ uz Latviju, bet bija to 11 pasažieru vidū, kas gāja bojā, kad vācu zemūdene U30 1917. gada 13. aprīlī Ziemeļjūrā nogremdēja tvaikoni „Zara”, kas devās no Londonas uz Tronheimu.[1][2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]