Jans Karigers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jans Karigers
Personīgā informācija
Dzimis 1664. gada 28. augustā
Vārmija, Austrumprūsija
Miris 1729. gada 13. maijā (64 gadi)
Preiļi
Nodarbošanās Misionārs, valodnieks

Jans Karigers (dzimis 1664. gada 28. augustā, miris 1729. gada 13. maijā) bija jezuītu misionārs un valodnieks, darbojies letonikas un leksikogrāfijas nozarē.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1679. gada 31. jūlijā Karigers iestājies jezuītu ordenī. Viļņā aizvadījis noviciāta laiku. No 1681. līdz 1685. gadam Ņesvežā studējis filozofiju. Pēc tam mācījis jezuītu kolēģijas jaunākajās klasēs: 1685. gadā Pinskā, no 1686. līdz 1687. gadam Drogičinā un 1688. gadā Lomžā.[1]

Varšavā 1689. gadā uzsāktās teoloģijas studijas pabeidzis Braņevo, kur studējis no 1690. līdz 1693. gadam. Pēc tam ticis iesvētīts par kapelānu. No 1693. līdz 1694. gadam mācījis jezuītu kolēģijas augstākajās klasēs Braņevo, no 1696. līdz 1697. gadam — Krožos un 1698. gadā — atkal Braņevo. Dzīves pēdējos 30 gadus pasniedzis arī juzuītu kolēģijās, tāpat bijis misionārs.[1]

No 1699. līdz 1700. gadam bijis prefekts Dinaburgā, pēc tam līdz 1701. gadam Grodņā pasniedzis filozofiju. 1705. gadā bijis klostera bibliotēkas pārzinis Ilūkstē, te arī lasījis sprediķus. Iespējams, Ilūkstē iepazinies ar Georga Elgera 1683. gadā izdoto vārdnīcu Dictionarium polono-latino-lottavicum ("Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca"). No 1709. līdz 1711. gadam atkal bijis Grodņā, kur vadījis augstāko skolu un bijis bibliotekārs. No 1711. līdz 1712. gadam — misionārs latviešiem Skaistkalnē.[1]

1712. gadā sācis uzturēšanos Dinaburgā un tās apkārtnē. Lasījis sprediķus augšzemnieku dialektā. 1718. gadā strādājis Vārkavā. Dzīvodams Dinaburgā, viņa latviešu valodas prasmes bija tik labas, ka tika uzsākta poļu-latviešu vārdnīcas Lexicon Lothavicum veidošana.[1] Mūsdienās nav tikusi atrasta ne pati vārdnīca, ne tās manuskripts.[2] Viļņas universitātes bibliotēkā atrodas ap 1764.—1766. gadu datēts manuskripts, kas varētu būt Karigera vārdnīcas kopija.[2] Šajā kopijā materiāls sakārtots 176 slejās, latviešu tulkojumā ir gan augšzemnieku, gan lejzemnieku formas.[2] Par šo iespējamo kopiju poļu valodnieks S. F. Kolbuševskis ir publicējis monogrāfisku pētījumu.[2]

Miris 1729. gada 13. maijā Preiļos, ticis apbedīts Daugavpilī.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 156. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 18. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.