Georgs Elgers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Georgs Elgers
Georg Elger
Personīgā informācija
Dzimis 1585. gadā
Valmiera, Pārdaugavas Livonijas hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1672. gada 30. septembrī
Daugavpils, Inflantijas vaivadija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās katoļu priesteris, tulkotājs, garīgo tekstu autors un pedagogs

Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (vācu: Georg Elger; dzimis 1585. gadā, miris 1672. gada 30. septembrī), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās. Pirmais apzīmējis zilbes intonāciju latviešu valodā. Savos darbos lietojis pēc poļu rakstības parauga veidotu latviešu valodas ortogrāfiju. Pirmās paplašinātās latviešu vārdnīcas autors.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1585. gadā Valmierā, mācījās Rīgas Domskolā. No 1605. gada studēja Braunsbergas jezuītu skolā Austrumprūsijā, tad retoriku Polockas garīgajā skolā. 1607. gadā Viļņā iestājās jezuītu ordenī. 1609. - 1611. gadā studēja filozofiju Braunsbergas jezuītu kolēģijā un darbojās kā gramatikas skolotājs. 1612. gadā viņu nosūtīja apgūt filozofiju Ņesvižas jezuītu kolēģijā. No 1615. gada kā katoļu priesteris darbojās Pārdaugavas hercogistes jezuītu kolēģijās Rīgā un Cēsīs, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogistes jezuītu iestādēs Ilūkstē un Jelgavā.

1619. gadā viņš apguva jezuītu ordeņa iekārtu un praktizēja askēzi Ņesvižas jezuītu kolēģijā. 1621. gadā, kad Rīgai tuvojās zviedru karaļa Gustava Ādolfa karaspēks, priesteris Elgers atkal devās bēgļu gaitās uz Prūsiju, kur 1621. gadā Braunsbergā izdeva viņa sakārtoto latviešu katoļu garīgo dziesmu grāmatu ar notīm ("Geistliche catolische Gesänge.."), kuras vienīgais zināmais eksemplārs atrodas Viļņas Universitātes bibliotēkā. 1625. - 1631. gadā viņš darbojās jezuītu misijās Latgalē, Polockā, Oršā, Žemaitijā No 1631. līdz 1634. gadam viņs kā Polijas-Lietuvas karaspēka kapelāns piedalījās karā ar Krievijas caristi, vēlāk darbojās Smoļenskas un Oršas jezuītu iestādēs, kas tolaik atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā. 1637. vai 1638. gadā ieradās Daugavpilī, kur līdz mūža galam strādāja kā lektors (litterarum humanarum lector et operarius) jezuītu kolēģijā un tulkoja katoļu baznīcas tekstus latviešu valodā, kas nodrukāti Viļņā lielākoties pēc viņa nāves. Otrā Ziemeļu kara laikā viņš 1655.-1667. gadā kopā ar citiem Daugavpils jezuītiem rada patvērumu Ilūkstes muižas īpašnieces Sibillas Līdinghauzenas Volfas-Zībergas.[1]

Miris 1672. gada 30. septembrī Daugavpilī.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elgera Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca (1683).
  • 1621. gadā "Geistliche catolische Gesänge.." ("Garīgas katoļu dziesmas, labsirdīgu kristiešu tulkotas no latīņu, vācu un poļu psalmiem un baznīcu dziesmām nevācu valodā").
  • 1672. gadā Viļņā izdotais katehisms "Catechismus seu Brevis Institutio doctrinae Christianae Quinque Capitibus compraehensa in gratiam gentis Lothavicae" ("Katehisms jeb īss ievads kristīgā mācībā... Latvijas tautai") latviešu valodā.
  • 1672. gadā Viļņā izdotie evaņģēlija fragmenti "Evangelia Toto anno Singulis Dominicis et festis diebus juxta antiquam Ecclesiae consvetudinem in Livonia Lothavis praelegi solita. Ex Latino in Lathavicum idioma translata" ("Evaņģēliji visam gadam, ko atsevišķās svētdienās un svētku dienās pēc sena baznīcas paraduma Livonijā mēdz lasīt priekšā. No latīņu valodas latviešu valodā tulkoti".
  • 1673. gadā Viļņā izdotās garīgās dziesmas "Cantiones spirituales ex Latinis, Germanicis & Polinicis translatae in idioma Lothavicum, additis pluribus."("Garīgas dziesmas, no latīņu, vācu un poļu dziesmām latviešu valodā pārtulkotas...").
  • 1683. gadā izdotā vārdnīca "Dictionarium polono-latino-lottavicum.." ("Poļu-latīņu-latviešu vārdnīca").
  • Nepublicēts manuskripts "Evangelia et Epistolae", kas atrasts 1942.-43. gadā Viļņā un ar K. Draviņa un M. Ozolas zinātniskām piezīmēm izdots Lundas universitātē Zviedrijā (1-2, 1961.-1976.).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Georgs Elgers. Es viņu pazīstu. Rīga: Biogrāfiskā arhīva apgāds, 1939. — 154. lpp.
  • Bukšs M. Vacoki rakstnīceibas pīminekli. Feldafinga, 1952.
  • Kučinskis S. Jura Elgera mūža gājums. Dzimtenes Balss, 1953, 11-12, 1954, I.
  • Draviņš K. Einleitung. Evangelien und Episteln. Ins Lettische uebersetzt von G.Elger. Lund: 1961-76, Bd. 1-2.
  • Karulis K. Vai pirmais latviešu dzejnieks 17. gadsimtā? Dzimtenes Balss, 1986, 27.III.
  • Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne, 1987. — 39.lpp.
  • Georgs Elgers. Latviešu konversācijas vārdnīca, 4. sēj. Rīga: A.Gulbja apgāds 1929-30, atkārtoti Antēra, 2000.-4.sēj.,7336.-7337.sl.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. — 176. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Juris Elgers St. Kučinskis