balts lauks ar centrā izvietotu sarkanu saules disku
Japānas karogs (japāņu: 日章旗, Nisshōki, plaši zināms kā Hinomaru) ir Japānas oficiālais valsts karogs — balts lauks ar centrā izvietotu sarkanu saules disku. Tas simbolizē sauli, kas Japānas kultūrā un mitoloģijā tiek uzskatīta par valsts identitātes un nepārtrauktības pamatelementu, kā arī atspoguļo Japānas tradicionālo apzīmējumu kā “Rītausmas zeme”. Karoga malu attiecība ir 2:3. Pastāv populāra, bet vēsturiski nepierādīta leģenda, ka Japānas karoga izcelsme saistīta ar 13. gadsimta mongoļu iebrukumiem Japānā, kad saules simbolu it kā izmantojuši japāņu karotāji; tomēr dokumentēta karoga lietojuma attīstība notika ievērojami vēlāk. Neskatoties uz to, Japānas karogs ir kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem nacionālajiem simboliem pasaulē.
Japānas karoga vēsture ir cieši saistīta ar saules diska simboliku, kurai Japānas reliģijā, mitoloģijā un politiskajā kultūrā ir liela nozīme. Saules motīvs, kas saistīts ar sintoisma saules dievieti Amaterasu un imperatora nama mītiski dievišķo izcelsmi, Japānā zināms jau agrīnajos viduslaikos.[1] Saules diska attēlojumi minēti 8. gadsimta avotos, piemēram, imperatora Monmu galma ceremonijās,[2] un vēlāk tie kļūst par izplatītu elementu klanu karogos un karazīmēs, ko samuraji izmantoja kaujas laukā. Pirmsmodernajā laikmetā dažādās hronikās redzami karogi ar sarkanu vai zeltainu disku, kas tiek uzskatīti par karoga priekštečiem un reprezentē “Rītausmas zemes” (Nihon) ideju.[2]Tokugavas sjogunāta (Edo perioda, 1603–1868) laikā saules diska motīvs kļuva plaši lietots militārajā un tirdzniecības jomā. Dažādi samuraju klani un reģionālās varas struktūras izmantoja saules diska un saules staru variantus savās karazīmēs. Pieaugot starptautiskajiem kontaktiem, sjogunāts, lai atšķirtu japāņu kuģus no ārvalstu kuģiem, 1854. gadā pavēlēja tirdzniecības un kara kuģiem pacelt saules diska karogu — viens no pirmajiem gadījumiem, kad hinomaru funkcionēja kā starptautiska valsts identifikācijas zīme.[2]
Pēc Meidzi restaurācijas, 1868. gadā nodibinoties modernajai Japānas valstij, bija nepieciešami skaidri nacionālie simboli, kas reprezentētu valsti starptautiskajā vidē. 1870. gadā valdība ar vairākiem proklamējumiem noteica hinomaru kā civilo kuģu karogu un vēlāk arī kā karogu jūras spēkiem, precizējot karoga proporcijas, krāsas un diska novietojumu.[3] Šie noteikumi faktiski standartizēja karoga dizainu un nostiprināja saules diska karogu kā Japānas impērijas simbolu, lai gan atsevišķs “nacionālā karoga” likums tolaik vēl netika pieņemts. 20. gadsimtā hinomaru iegūst spēcīgu militāri nacionālu nozīmi, īpaši Japānas impēriskās ekspansijas un Otrā pasaules kara kontekstā. Tas tika plaši lietots militārajās parādēs, propagandā, skolās un okupētajās teritorijās, kur kalpoja kā japāņu varas zīme. Pēc Japānas kapitulācijas 1945. gadā sabiedroto okupācijas administrācija noteica stingrus ierobežojumus karoga lietošanai, kas tika pakāpeniski mīkstināti, un Aukstā kara laikā hinomaru saglabāja de facto nacionālā karoga statusu, lai gan tā simboliskā nozīme joprojām bija diskusiju objekts, īpaši izglītības sistēmā.
Formāla juridiskā definīcija karogam tika pieņemta tikai 1999. gadā, kad Japānas parlaments pieņēma Likumu par nacionālo karogu un nacionālo himnu (Likums Nr. 127, 13. augusts 1999).[4] Ar to nisshōki (日章旗) tika oficiāli noteikts par Japānas valsts karogu, precizējot tā proporcijas, dizainu un izmantošanas kārtību, tādējādi pilnībā nostiprinot hinomaru vietu mūsdienu Japānas politiskajā un kultūras identitātē.
Japānas karogs no 1999. gada
Japānas karogs no 1870. līdz 1999. gadam
Japānas Impērijas armijas karogs
Japānas Impērijas flotes karogs
Japānas imperatora karogs.svg)
.svg)
.svg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Japānas karogs.
