Jaunā Vīnes skola

Jaunā Vīnes skola (vācu: Zweite Wiener Schule) ir Arnolda Šēnberga un viņa skolnieku (Albana Berga un Antona Vēberna) veidota komponistu grupa. Jaunā Vīnes skolas komponistu mūzikai sākotnēji raksturīga bija vēlīnā romantisma paplašināta tonalitāte, vēlāk Šēnbergs to attīstīja pilnīgi hromatiskā ekspresionismā bez noteikta tonālā centra (zināmu arī kā atonalitāti), un vēl vēlāk Šēnbergs ieviesa arī seriālisma 12 toņu tehniku. Neskatoties uz Šēnberga lielo ietekmi Jaunās Vīnes skolas mūzikā, viņš nenoteica pārējo komponistu rakstīto stilu, bet Jaunās Vīnes skolas komponisti izpaudās individuāli, iedvesmojoties no Šēnberga.

Jauno Vīnes skolu mēdz dēvēt arī par Otro Vīnes skolu, par Pirmo Vīnes skolu parasti uzskatot klasicisma komponistus 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, piemēram, Jozefu Haidnu, Volfgangu Amadeju Mocartu, Ludvigu van Bēthovenu un Franci Šūbertu.