Jevgēņijs Patons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jevgēņijs Patons
Евгений Оскарович Патон
Євген Оскарович Патон
Kijivas Politehniskā institūta profesors Jevgēņijs Patons (1910. gadi)
Kijivas Politehniskā institūta profesors Jevgēņijs Patons (1910. gadi)
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 5. martā
Valsts karogs: Francija Nica, Francija
Miris 1953. gada 12. augustā (83 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kijiva, Ukrainas PSR, PSRS
Pilsonība Krievijas ImpērijaUkrainas Tautas RepublikaPSRS
Bērni Volodimirs Patons (1917—1987)
Boriss Patons (1918—2020)
Paraksts Evgeny Paton Signature 1915.png
Zinātniskā darbība
Zinātne metināšanas tehnoloģijas
Darba vietas Kijivas Politehniskais institūts
Krievijas Transporta universitāte
Patona Elektrometināšanas institūts
Alma mater Drēzdenes Tehniskā universitāte (1894)
Pēterburgas Dzelzceļa transporta institūts (1896)

Jevgēņijs (Jevhens) Patons (krievu: Евге́ний О́скарович Пато́н, ukraiņu: Євге́н О́скарович Пато́н; dzimis 1870. gada 5. martā, miris 1953. gada 12. augustā) bija Ukrainas un PSRS inženieris, tehnisko zinātņu doktors, strādājis metināšanas, tiltu būves un būvmehānikas jomā. 1934. gadā bija Patona Elektrometināšanas institūta dibināšanas iniciators un vadīja institūtu līdz 1953. gadam. Bija Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents (1945—1952), PSRS Augstākās Padomes deputāts (1946—1953), Staļina prēmijas laureāts (1941) un Sociālistiskā Darba Varonis (1943).[1]

Jevgēņijs Patons bija tēvs Borisam Patonam, Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidentam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jevgēņijs Patons ir dzimis 1870. gadā Nicā, Francijā, krievu konsula, bijušā kara inženiera Oskara Patona ģimenē.[2] Studējis Drēzdenes Tehniskajā universitātē (beidzis 1894. gadā). Strādāja par konstruktoru, piedalījās Drēzdenes dzelzceļa stacijas projektēšanā. 1895. gadā pārcēlās uz Krieviju, tika ieskaitīts Pēterburgas Dzelzceļa transporta institūtā (pabeidza 1896. gadā). 1898. gadā pārcēlās uz Maskavu, bija pasniedzējs Maskavas Dzelzceļu inženierzinātņu koledžā (1898—1904).[3]

1904. gada maijā Patons pārcēlās uz Kijivu. Viņš bija Kijivas Politehniskā institūta profesors un Tiltu nodaļas priekšsēdētājs no 1904. līdz 1938. gadam. 1929. gadā viņš organizēja metināšanas laboratoriju un Elektrometināšanas komiteju. 1934. gadā Patons Kijivā nodibināja Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas Elektrometināšanas institūtu, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā — par Patona Elektrometināšanas institūtu.[4]

1929. gadā kļuva par Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas īsteno locekli. 1940. gadā viņam tika piešķirts Ukrainas PSR Nopelniem bagātā zinātnieka goda nosaukums. No 1945. līdz 1952. gadam Patons bija Ukrainas PSR Zinātņu akadēmijas viceprezidents.[5]

Patons nomira 1953. gada 12. augustā 83 gadu vecumā. Pēc tēva nāves par Elektrometināšanas institūta direktoru kļuva viņa dēls Boriss Patons.

Darbs metināšanas tehnoloģiju jomā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patons bija metināšanas tehnoloģiju pionieris, veica pētījumus par metināto konstrukciju mehāniku, iesaistītajiem metalurģijas procesiem un lokizlādes fiziku, kā arī izstrādāja metināšanas iekārtas, instrumentus un tehnikas.

Patons radīja tiltu laidumu projektēšanā izmantojamas metodes, ieteica metodes bojāto tiltu atjaunošanai. Viņš veica pētījumus par metināšanas pamatiem, metināto konstrukciju stiprības aprēķināšanu un metināšanas procesu mehanizāciju. Viņš vadīja automātiskās zemūdens loka metināšanas izstrādi. Otrā pasaules kara laikā Patons uzraudzīja iekārtu un tehnoloģiju projektēšanu un ražošanu speciālo tēraudu automatizētai metināšanai tankiem, bumbām un citai militārai aparatūrai.

Patons pārraudzīja plašu metināšanas ieviešanu rūpniecībā, nodibināja vietējo metālu metināšanas tehnoloģiju skolu. Viņš projektēja metinātos tiltus, bija vairāk nekā 100 metināto tiltu autors un projektu vadītājs, tai skaitā projektēja vienu no lielākajiem tiltiem pasaulē — pilnībā metināto tiltu pāri Dņeprai, Kijivā. Šis tilts nosaukts par Patona tiltu.[2]

Patona tilts — uzbūvēts Kijevā 1953. gadā; pilnībā metināta tērauda konstrukcija, izmantojot Jevgēņija Patona izstrādāto tehnoloģiju

Patons sarakstījis vairāk nekā 300 zinātnisko publikāciju, izveidojis vairākus teorētiskos kursus. Organizējis žurnāla «Автоматическая сварка» ("Automātiskā metināšana") izdošanu, bijis tā galvenais redaktors (1949—1953).[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Указ Президиума Верховного Совета СССР «О присвоении звания Героя Социалистического Труда действительному члену Украинской Академии наук Патону Евгению Оскаровичу» от 1 марта 1943 года // Ведомости Верховного Совета Союза Советских Социалистических Республик : газета. — 1943. — 6 марта (№ 10 (216)). — С. 1
  2. 2,0 2,1 «ПАТОН Евгений Оскарович». Сайт «Солдаты XX века».
  3. 3,0 3,1 «Евгений Оскарович Патон». Сайт «Герои страны».
  4. Biography E.O. Paton Electric Welding Institute
  5. «Патон Євген Оскарович». Київський політехнічний інститут імені Ігоря Сікорського.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]