Jeņiseja

Jeņiseja
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Jeņiseja	krievu: Енисей
Jonesi	evenku: Ионэсси
Jeņiseja
Jeņisejas baseins
Izteka	Kizila (Mazās un Lielās Jeņisejas sateka)
Ieteka	Karas jūra
Baseina valstis	Mongolija Krievija
Caurteces valstis	Krievija
Garums	5539 (3445) km
Ietekas augstums	0 m
Vidējā caurtece	19 800 m³/s
Baseina platība	2 580 000 km²
Galvenās pietekas	Abakana, Angara, Podkamennaja Tunguska, Lejastunguska
Jeņiseja Vikikrātuvē

Jeņiseja ir liela Sibīrijas upe Krievijas Federācijas vidienē. Upes nosaukums nācis no senkirgīzu valodas vārda Эне-Сай — ‘Mātes upe’, vai no evenku valodas vārda Ионэсси — ‘Liels ūdens’. Upe ietek Karas jūrā.

Jeņiseja ir viena no pasaules garākajām upēm - upes garums no vietas, kur satek Lielā Jeņiseja un Mazā Jeņiseja, ir 3487 km, no Mazās Jeņisejas iztekas vietas - 4102 km, bet no Lielās Jeņisejas iztekas vietas - 4092 km. Vieta, kur satek Mazā un Lielā Jeņiseja, pie Kizilas, tiek uzskatīta par Āzijas ģeogrāfisko centru. Upes vidējā caurtece ir 19 800 m³/s, bet gada notece ir 624 km³. Pēc gada noteces Jeņiseja ieņem 1. vietu Krievijā. Pēc baseina platības (2 580 000 km²) Jeņiseja ieņem 2. vietu Sibīrijā pēc Obas un 7. vietu pasaulē.

Tecējums

Jeņiseja sākas Kizilas pilsētā, satekot Mazajai Jeņisejai un Lielajai Jeņisejai. Tivas Republikā Jeņiseja tek rietumu virzienā, pamazām veicot pagriezienu ziemeļu virzienā. Krasnojarskas novada teritorijā upe met cilpas un tek ziemeļu virzienā. Pēc Ziemeļu polārā loka Jeņiseja tek pa Taimiras autonomā apvidus teritoriju. Pēc Dudinkas upe krietni paplašinās (līdz 20 km) un netālu no Diksonas (293 km) tā ietek Karas jūras Jeņisejas līcī.

Lielākās pietekas ir Abakana, Angara, Podkamennaja Tunguska, Ņižņaja Tunguska, Boļšaja Heta u.c.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jeņiseja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)