Johans Cerklass fon Tillī

Johans Cerklass fon Tillī; Johan 't Serclaes van Tilly (nīderlandiešu); Johann t’Serclaes von Tilly (vācu)
Johans Cerklass fon Tillī (Antonīsa van Deika darbs)
Personīgā informācija
Dzimis	1559. gada februārī; Tillī pils, Spāņu Nīderlande; (tagad Vilerlavila (Villers-la-Ville), Valonijas Brabante, Beļģija)
Miris	1632. gada 30. aprīlī ; Ingolštate, Bavārija, Svētā Romas impērija; (tagad Bavārija, Vācija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālisimuss
Dienesta laiks	1574 — 1632
Valsts	Spānija, Svētā Romas impērija, Bavārija
Kaujas darbība	Nīderlandes revolūcija, Trīsdesmitgadu karš

Johans Cerklass fon Tillī (vācu: Johann t’Serclaes von Tilly, nīderlandiešu: Johan 't Serclaes van Tilly; dzimis 1559. gada februārī, miris 1632. gada 30. aprīlī) bija valoņu izcelsmes Katoļu līgas komandieris Trīsdesmitgadu kara laikā. Kopā ar Albrehtu fon Vallenšteinu bija viens no redzamākajiem katoļu puses karavadoņiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1559. gadā Spāņu Nīderlandē (Valoņu Brabantē mūsdienu Beļģijā). Spāņu pusē piedalījās cīņās Nīderlandes revolūcijas laikā. Pēc tam kā algotnis Svētās Romas impērijas karaspēka sastāvā no 1600. līdz 1609. gadam karoja pret osmaņiem Ungārijā un Transilvānijā, kur ieguva feldmaršala pakāpi.

No 1610. līdz 1632. gadam bija Katoļu līgas militārais komandieris. Otrā Prāgas defenestrācija 1618. gadā izraisīja Trīsdesmitgadu karu, un kara laikā Tillī izcīnīja vairākas būtiskas uzvaras pār protestantiem. Uzvarēja Bohēmijas protestantus Baltā Kalna kaujā 1620. gada 8. novembrī, vācu protestantus Mingolsheimas kaujā 1622. gada 27. aprīlī, Vimpfenes kaujā 1622. gada 6. maijā, Hehstas kaujā 1622. gada 20. jūnijā un Štatlones kaujā 1623. gada 6. augustā.

Pēc protestantu sakāvēm karā iesaistījās Dānijas karaspēks, kuru Tillī sakāva Luteres kaujā 1626. gada 27. augustā. Pēc Dānijas sakāves 1629. gada janvārī karā iestājās Zviedrija. 1631. gada maijā Tillī karaspēks ieņēma Magdeburgu, kura tolaik bija viena no ievērojamākajām Vācijas pilsētām. To pilnībā nopostīja un 3/4 no pilsētas iedzīvotājiem noslepkavoja. 1631. gada septembrī Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs sakāva Tillī Breitenfeldes kaujā, kas bija pirmā ievērojamā protestantu uzvara karā. 1632. gada 15. aprīlī Tillī ievainoja Rainas kaujā pret Gustavu II Ādolfu, un pēc 15 dienām viņš nomira.