Johans Rīvijs (skolotājs)

Johans Rīvijs; Johannes Rivius
Personīgā informācija
Dzimis	1528. gadā ; Cvikava, Saksija (tagad Vācija)
Miris	1596. gada 8. maijā ; Rīga (tagad Latvija)
Dzīves vieta	Ceica, Halle, Traķi, Rīga
Tautība	vācietis

Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).

Dzīvesgājums

Johans Frīdrihs Rīvijs ir dzimis 1528. gadā Cvikavā, Saksijā humānista, pedagoga un teologa Johana Rīvija no Atendornas (1500-1553) ģimenē. Pēc studiju beigšanas viņš strādāja par skolotāju Leipcigas akadēmijā, 1546. gadā kļuva par skolas rektoru Ceicā (Zeitz), 1571. gadā par Halles ģimnāzijas rektoru. Viņa studiju laika paziņa un karaļa Stefana Batorija ārsts Simons Simoniuss esot viņu ieteicis Traķu vaivadam Janam Hļebovičam (Ян Глябовіч, 1544—1590) par viņa dēlu audzinātāju. Lietuvā Johans F. Rīvijs esot izpelnījies ievērību kā labs pedagogs, šajā laikā viņš esot sarakstījis arī t.s. "Rīvija hroniku", kurā sniegtas ziņas par senāko Lietuvas vēsturi, ieskaitot karaļa Mindauga nogalināšanu un apglabāšanu Aglonā. Rīvija hronikā ir atsauces uz vēl vecāko "Chronica sive historia Lithuana", kas nav līdz mūsdienām saglabājusies. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka Rīvija hronika ir 19. gadsimta sākumā tapis viltojums ^[1].

Ap 1580. gadu viņu uzaicināja kļūt par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera dēlu Frīdriha (1569-1642) un Vilhelma (1574-1640) skolotāju. Rīvija sprediķi esot hercoga galmā tikuši augstu novērtēti.^[2]

Pēc Kalendāra nemieru apspiešanas un iepriekšējā rektora Heinriha Mellera (Möller) atlaišanas Rīgas rāte 1589. gadā Rīviju uzaicināja kļūt par Rīgas Domskolas rektoru, no 1594. gada par Domskolas inspektoru. Viņa vadībā tika pārstrādāta skolas programma, kas tika prezentēta 1594. gadā.^[3]

Miris Rīgā 1596. gada 8. maijā.

Leģenda par karaļa Mindauga nāvi

Mācītāja J. F. Rīvija (Rivius) hronikā esot minēts, ka 1618. gadā, novācot kāda torņa drupas, Aglonā atrasta marmora plāksne, uz kuras bijis uzraksts latīņu valodā: "Šeit atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis..."^[4]

Darbi

Burggrāfa Nikolaja Ekes, sindika Dāvida Hilhena un rektora Johana Rīvija runas sakarā ar reorganizētās Rīgas Domskolas atklāšanu Mollīna izdevumā "Trīs runas". Rīga: 1594 (latīņu: Orationes tres: e quibus duae Nic. Ekii proconsulis: et Dav. Hilchen syndici. Tertia Jo. Rivii, cum solenni et publico ritu produceretur ad demandatam sibi ab ampl. senatu inspectionem scholasticam subeundam. Habitae in restitutione seu instauratione scholae rigensis. Rigae 1594)

Atsauces

↑ Giedre Mickunaite. Making a Great Ruler: Grand Duke Vytautas of Lithuania. Central European University Press; 2006, 337 p.^{[novecojusi saite]}
↑ Johann Friedrich von der Recke, Karl Eduard Napiersky: Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, Band 3, Seite 553, Verlag Steffenhagen, Mitau 1831
↑ Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009.
↑ «Basilica Aglonensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. augustā. Skatīts: 2010. gada 30. augustā.

[1] Giedre Mickunaite. Making a Great Ruler: Grand Duke Vytautas of Lithuania. Central European University Press; 2006, 337 p.^{[novecojusi saite]}

[2] Johann Friedrich von der Recke, Karl Eduard Napiersky: Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland, Band 3, Seite 553, Verlag Steffenhagen, Mitau 1831

[3] Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009.

[4] «Basilica Aglonensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 21. augustā. Skatīts: 2010. gada 30. augustā.

[1]

[2]

[3]

[4]