Pāriet uz saturu

Cvikava

Vikipēdijas lapa
Cvikava
pilsēta
Zwickau
Ģerbonis: Cvikava
Ģerbonis
Cvikava (Vācija)
Cvikava
Cvikava
Cvikava (Saksija)
Cvikava
Cvikava
Koordinātas: 50°43′06″N 12°29′38″E / 50.71833°N 12.49389°E / 50.71833; 12.49389Koordinātas: 50°43′06″N 12°29′38″E / 50.71833°N 12.49389°E / 50.71833; 12.49389
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija
Apriņķis Cvikavas apriņķis
Pilsētas tiesības 1212
Platība
  Kopējā 102,54 km2
Augstums 267 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
  kopā 87 593
  blīvums 899,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
  Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.zwickau.de/
Cvikava Vikikrātuvē

Cvikava (vācu: Zwickau) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Cvikavas apriņķa centrs pie Cvikavas Muldes upes. Pazīstama kā tradicionāls autobūves centrs un Roberta Šūmaņa dzimtene.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1118. gadā. 15. un 16. gadsimtā attīstījās kā sudraba ieguves centrs. Reformācijas laikā Cvikava bija otrā pilsēta aiz Vitenbergas, kas pieņēma luterismu. 1525. gadā līdz ar t.s. Cvikavas praviešiem pilsētā tika likti pamati anabaptisma kustībai. 19. gadsimtā Cvikava kļuva par ievērojamu ogļu ieguves centru (pēdējā ogļu atradne tika aizvērta 1978. gadā). 1904. gadā Cvikava kļuva par autobūves uzņēmuma Horch mājvietu. 1909. gadā Augusts Horhs šeit nodibināja kompāniju Audi. 1932. gadā Cvikava kļuva par apvienotā uzņēmuma Auto Union galvenās mītnes vietu. Otrā pasaules kara beigās pilsētu ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc Sabiedroto vienošanās pilsēta iekļāvās PSRS zonā un VDR. VDR laikā Cvikavā ražoja automobiļus Trabant, bet pilsētas pievārtē ieguva urānu.

Ekonomika

[labot | labot pirmkodu]

Turpinot autobūves tradīcijas, pie pilsētā atrodas kompānijas Volkswagen rūpnīca. Citas saimnieciskās darbības ietver ogļu un urāna ieguvi.

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas Rietumsaksijas Augstskola (Westsächsische Hochschule Zwickau). 2004. gadā Cvikavā tika atklāts Augusta Horha automuzejs (August-Horch-Museum). Darbojas Roberta Šūmaņa konservatorija (Robert-Schumann-Konservatorium Zwickau).

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Cvikava ir vieglatlēta Luca Dombrovska (Lutz Dombrowski, 1959), aktiera Gerta Frēbes (Gert Fröbe, 1913-1988), futbolista Jirgena Kroja (Jürgen Croy, 1946), mākslinieka Maksa Pehšteina (Max Pechstein, 1881-1955), vieglatlēta Larsa Rīdela (Lars Riedel, 1967), Rīgas Doma skolas rektora Johana Rīvija (Johannes Rivius, 1528-1596), komponista Roberta Šūmaņa (Robert Schumann, 1810-1856) dzimtā pilsēta.

No 1518. līdz 1522. gadam par vietējās skolas rektoru strādāja mineraloģijas "tēvs" Georgijs Agrikola (Georgius Agricola, 1494-1555). No 1520. līdz 1521. gadam, kad tika padzīts no pilsētas, šeit par mācītāju kalpoja Tomass Mincers (Thomas Müntzer, 1489-1525). No 1865. līdz 1869. gadam vietējā pilī ieslodzījumu izcieta nākamais rakstnieks Kārlis Majs (Karl May, 1842-1912). No 1904. līdz 1920. gadam Cvikavā darbojās autobūves pionieris Augusts Horhs (August Horch, 1868-1951).

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 2023. gada Pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]