Juba II

No marmora izgatavota Jubas II ģīmetne (Parīze, Luvra)

Juba II (latīņu: Iuba, sengrieķu: Ιóβας) bija Numīdijas, vēlāk Mauretānijas karalis.

Juba II bija Numīdijas valdnieka Jubas I dēls. Kad Numīdiju iekaroja romieši Jūlija Cēzara vadībā, Juba I izdarīja pašnāvību. Cēzars nogādāja Jubu Romā, kur viņš iemācījās latīņu un grieķu valodu un ieguva pat Romas pilsonību. Vēlākajos gados Juba kļuva par vienu no Oktaviāna uzticamākajiem sabiedrotajiem. Starp 29. un 27. gadu p. m. ē. Juba II tika iecelts par Numīdijas karali — uzticamu romiešu sabiedroto. Oktaviāns arī noorganizēja Jubas II laulības ar Kleopatru Selēnu, Marka Antonija un Kleopatras VII vienīgo meitu.

Tomēr Jubas II politika bija tik romanizēta, ka Juba II tika pārcelts par Mauretānijas valdnieku. Jubas II laikā Mauretānija piedzīvoja strauju uzplaukumu, un Plūtarhs atzinis Jubu II par vienu no savu laika izcilākajiem valstvīriem.

Juba II sarakstījis grāmatas latīņu un grieķu valodā par vēsturi, ģeogrāfiju, gramatiku un citiem jautājumiem. Plīnijs Jaunākais raksta, ka Juba II ir Kanāriju salu nosaukuma autors, jo salās bijis daudz niknu suņu (latīņu: canaria).

Ārējās saites

• Jubas II un Kleopatras Selēnas biogrāfija (angliski)