Nikolajs Judeņičs

Nikolajs Judeņičs Nikolajs Judeņičs 1916. gadā Personīgā informācija Dzimis 1862. gada 30. jūlijā [v.s. 18. jūlijā] Maskava, Krievijas Impērija (tagad Krievija) Miris 1933. gada 5. oktobrī (71 gads) Nicas apkārtne, Francija Tautība krievs Vecāki Nikolajs Judeņičs

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1881—1920 Struktūra sauszemes bruņotie spēki Vienība Baltā armija Kaujas darbība Krievijas-Japānas karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš Izglītība Aleksandrovskas kara skola, Ģenerālštāba akadēmija (ar I šķiru) Cits darbs politiskā darbība pēc Oktobra revolūcijas

Nikolajs Judeņičs (krievu: Николай Николаевич Юденич) (dzimis 1862. gada 30. jūlijs [v.s. 18. jūlijs] Maskavā, miris 1933. gada 5. oktobris Nicas apkārtnē Francijā) bija Krievijas Impērijas virsnieks, ģenerālis. Krievijas pilsoņu karā karojis baltgvardu armijā, viens no ievērojamākajiem Baltās kustības vadoņiem.

Dzīvesgājums

Krievijas Impērijas armijā

Dzimis Maskavā. 1881. gadā pabeidza Aleksandrovskas kara skolu. 1887. gadā pabeidza Ģenerālštāba akadēmiju. Piedalījies Krievijas—Japānas karā (1904—1905), kur komandēja pulku. No Pirmā pasaules kara sākuma bija Kaukāza armijas štāba priekšnieks. No 1915. gada janvāra komandēja divīziju., karojot pret Osmaņu impērijas armiju.

Krievijas pilsoņu karš

Pēc Februāra revolūcijas Krievijā (1917) kļuva par Kaukāza frontes komandieri, bet jau maijā viņš tika atcelts no šī amata un atvaļinājās. Atbalstīja Korņilova sacelšanos pret boļševikiem.

1918. gadā pārcēlās uz Somiju, kur 1919. gadā ar Karla Mennerheima piekrišanu uzsāka veidot militārās vienības, lai cīnītos pret boļševikiem. Šai pašā gadā pārcēlās ar saviem spēkiem uz Igauniju. Ļoti aktīvi sadarbojās ar Antanti, jo īpaši ar Lielbritāniju. Aktīvi veica politisko darbību, lai izveidotu varas orgānus atbrīvotajām teritorijām. Vadīja Ziemeļrietumu armiju, kas sākotnēji piedalījās Igaunijas brīvības cīņās, bet pēc tam veica aktīvu karadarbību Krievijas teritorijā, kur veica iebrukumu ar mērķi iegūt Petrogradu. Šīs viņa ieceres neizdevās un Petrogradas pievārtē Judeņiča armija cieta smagu sakāvi, kur svarīga loma boļševiku pusē bija latviešu strēlniekiem.

Emigrācija

1920. gada 22. janvārī izsludināja Ziemeļrietumu armijas demobilizāciju. 28. janvārī Judeņiču arestēja Igaunijas varas iestādes, tomēr pēc tam atbrīvoja pēc Antantes lūguma. Drīz pēc tam viņš emigrēja uz Lielbritāniju, bet vēlāk pārcēlās uz Franciju, kur aktīvi iesaistījās krievu trimdas organizācijās un to darbībā.

1933. gadā mira netālu no Nicas. 1957. gadā pārapbedīts Nicas Krievu kapos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Judeņičs.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)