Lavrs Korņilovs

Lavrs Korņilovs; Лавр Георгиевич Корнилов
Personīgā informācija
Dzimis	1870. gada 18. augustā ; Ustjkamenogorska, Semipalatinskas apgabals, Krievijas impērija; (tagad Eskemena, Austrumkazahstānas apgabals, Kazahstāna)
Miris	1918. gada 13. aprīlī (47 gadi); pie Jekaterinodaras, Kubaņas kazaku apgabals; (pie Krasnodaras, Krasnodaras novads, Krievija)
Nodarbošanās	karavīrs
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	infantērijas ģenerālis (генерал от инфантерии)
Dienesta laiks	1889—1918
Valsts	Krievijas Impērija, Krievijas Republika, Balto kustība
Komandēja	Ptrogradas kara apgabals, Krievijas armijas virspavēlnieks, Brīvprātīgās armijas komandieris
Kaujas darbība	Krievu-japāņu karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi	Svētā Jura ordenis; Svētās Annas ordenis; Svētā Staņislava ordenis

Lavrs Korņilovs (krievu: Лавр Георгиевич Корнилов, dzimis 1870. gada 18. augustā, miris 1918. gada 13. aprīlī) bija krievu ģenerālis, ceļotājs un diplomāts. Kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais armijas virspavēlnieks pazīstams kā t.s. Korņilova dumpja vadītājs 1917. gada augustā (septembrī).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1870. gadā Ustjkamenogorskā (mūsdienu Eskemenā) Sibīrijas kazaku ģimenē. Par Korņilova etnisko izcelsmi ir vairākas versijas. No 1883. līdz 1889. gadam mācījās Sibīrijas kadetu korpusā Omskā. 1892. gadā absolvēja Mihailova artilērijas skolu Sanktpēterburgā, vēlāk izvēloties dienestu Turkestānas kara apgabalā. No 1895. līdz 1897. gadam studēja Ģenerālštāba akadēmijā. No 1898. līdz 1904. gadam dienēja Turkestānā, veikdams izlūkošanas, izpētes ekspedīcijas Afganistānā, Indijā un Persijā. Kā apakšpulkvedis piedalījās Krievu-japāņu karā. No 1907. līdz 1911. gadam dienēja par kara aģentu Ķīnā. Pirmā pasaules kara laikā kā divīzijas komandieris karoja Karpatos un Galīcijā. 1915. gada aprīlī krita austriešu gūstā, tomēr 1916. gada jūlijā viņam izdevās izbēgt, viņš atgriezās armijas sastāvā un tika iecelts par armijas korpusa komandieri. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 2. martā Krievijas Pagaidu valdība iecēla Korņilovu par Petrogradas kara apgabala karaspēka komandieri. Aprīļa beigās viņš nolika Petrogradas kara apgabala komandiera pilnvaras, un tika iecelts par frontes 8. armijas komandieri. Izgāžoties Jūnija ofensīvai, 19. jūlijā Korņilovs tika iecelts par Krievijas armijas virspavēlnieku, nomainot amatā Alekseju Brusilovu.

Kā armijas virspavēlnieks 1917. gada augustā Korņilovs sāka koncentrēt lojālas militārās vienības ap Petrogradu. Ar pagaidu valdību tika vestas pārrunas par šo spēku ienākšanu pilsētā, lai apspiestu nemierus un boļševiku struktūras. Tomēr vienošanās netika panākta, un 26. augustā Pagaidu valdība pasludināja Korņilovu par dumpinieku. Karaspēks, kas virzījās uz Petrogradu, ar boļševiku atbalstu tika apstādināts Petrogradas pievārtē. Notikumi nostiprināja boļševiku pozīcijas un novājināja Pagaidu valdības stāvokli.

Pēc Korņilova dumpja izgāšanās arestēts un kopā ar citiem Krievijas virsniekiem ieslodzīts Bihavā. 19. novembrī (2. decembrī), jau pēc Oktobra revolūcijas uzvaras, Krievijas armijas virspavēlnieks Nikolajs Duhoņins izdeva pavēli par virsnieku atbrīvošanu. Korņilovs līdz ar citiem devās uz Krievijas dienvidiem, kur sāka veidoties Balto kustība. Kā Brīvprātīgo armijas komandieris piedalījās t.s. Ledus maršā. Kritis, balto spēkiem ieņemot Jekaterinodaru. Tika apglabāts vācu kolonijā Gnačbavā. Nākamajā dienā apdzīvoto vietu ieņēma sarkanie, Korņilova mirstīgās atliekas tika izraktas un publiski sadedzinātas.

Ģenerālis Korņilovs ar Korņilova pulka virsniekiem.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada 13. aprīlī Krasnodarā tika uzstādīts piemineklis ģenerālim Korņilovam. Piemiņas ceremonijas notika kopā ar vietējiem kazakiem, kā arī kazakiem no Donas, Stavropoles un Tamanas.^[1]