Lavrs Korņilovs

Lavrs Korņilovs; Лавр Георгиевич Корнилов
Personīgā informācija
Dzimis	1870. gada 18. augustā ; Ustjkamenogorska, Semipalatinskas apgabals, Krievijas impērija; (tagad Eskemena, Austrumkazahstānas apgabals, Kazahstāna)
Miris	1918. gada 13. aprīlī (47 gadi); pie Jekaterinodaras, Kubaņas kazaku apgabals; (pie Krasnodaras, Krasnodaras novads, Krievija)
Tautība	krievs
Nodarbošanās	karavīrs
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	infantērijas ģenerālis (генерал от инфантерии)
Dienesta laiks	1889 — 1918
Valsts	Krievijas Impērija; Krievijas Republika; Baltā kustība
Struktūra	sauszemes bruņotie spēki
Komandēja	Petrogradas kara apgabals; Krievijas Impērijas 8. armija; Krievijas armijas virspavēlniecība; Brīvprātīgo armija
Kaujas darbība	Krievijas—Japānas karš; Pirmais pasaules karš; Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi	Svētā Jura ordenis; Svētās Annas ordenis; Svētā Staņislava ordenis
Izglītība	Nikolaja Ģenerālštāba akadēmija
Cits darbs	izlūkdienesta darbinieks, ceļotājs, diplomāts

Lavrs Korņilovs (krievu: Лавр Георгиевич Корнилов, dzimis 1870. gada 18. augustā, miris 1918. gada 13. aprīlī) bija krievu ģenerālis, izlūkdienesta darbinieks, ceļotājs un diplomāts. Kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais armijas virspavēlnieks pazīstams kā t.s. Korņilova dumpja vadītājs 1917. gada augustā (septembrī). Krievijas pilsoņu kara sākumā bija viens no Baltās kustības dibinātājiem un Brīvprātīgo armijas pirmais komandieris.

Dzīvesgājums

Dzimis 1870. gadā Ustjkamenogorskā (mūsdienu Eskemenā) Sibīrijas kazaku ģimenē. Par Korņilova etnisko izcelsmi ir vairākas versijas, tostarp teorijas par kalmiku, kazahu, altaju un pat poļu izcelsmi. No 1883. līdz 1889. gadam mācījās Sibīrijas kadetu korpusā Omskā. 1892. gadā absolvēja Mihailova artilērijas skolu Sanktpēterburgā, vēlāk izvēloties dienestu Turkestānas kara apgabalā. No 1895. līdz 1897. gadam studēja Ģenerālštāba akadēmijā. No 1898. līdz 1904. gadam dienēja Turkestānā, veikdams izlūkošanas, izpētes ekspedīcijas Afganistānā, Indijā un Persijā. Kā apakšpulkvedis piedalījās Krievijas—Japānas karā. No 1907. līdz 1911. gadam dienēja par kara aģentu Ķīnā.

Pirmā pasaules kara laikā kā divīzijas komandieris karoja Karpatos un Galīcijā. 1915. gada aprīlī krita austriešu gūstā, tomēr 1916. gada jūlijā viņam izdevās izbēgt, viņš atgriezās armijas sastāvā un tika iecelts par armijas korpusa komandieri. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 15. martā [v.s. 2. martā] Krievijas Pagaidu valdība iecēla Korņilovu par Petrogradas kara apgabala karaspēka komandieri. Aprīļa beigās viņš nolika Petrogradas kara apgabala komandiera pilnvaras, un tika iecelts par frontes 8. armijas komandieri. Izgāžoties Jūnija ofensīvai, 1917. gada 31. jūlijā [v.s. 19. jūlijā] Korņilovs tika iecelts par Krievijas armijas virspavēlnieku, nomainot amatā Alekseju Brusilovu.

Ģenerālis Korņilovs ar Korņilova pulka virsniekiem

Kā armijas virspavēlnieks 1917. gada augustā Korņilovs sāka koncentrēt lojālas militārās vienības ap Petrogradu. Ar pagaidu valdību tika vestas pārrunas par šo spēku ienākšanu pilsētā, lai apspiestu nemierus un boļševiku struktūras. Tomēr vienošanās netika panākta, un 1917. gada 8. septembrī [v.s. 26. augustā] Pagaidu valdība pasludināja Korņilovu par dumpinieku. Karaspēks, kas virzījās uz Petrogradu, ar boļševiku atbalstu tika apstādināts Petrogradas pievārtē. Notikumi nostiprināja boļševiku pozīcijas un novājināja Pagaidu valdības stāvokli.

Pēc Korņilova dumpja izgāšanās arestēts un kopā ar citiem Krievijas virsniekiem ieslodzīts Bihavā. 1917. gada 2. decembrī [v.s. 19. novembrī], jau pēc Oktobra revolūcijas uzvaras, Krievijas armijas virspavēlnieks Nikolajs Duhoņins izdeva pavēli par virsnieku atbrīvošanu. Korņilovs līdz ar citiem devās uz Krievijas dienvidiem, kur sāka veidoties Balto kustība. Kā Brīvprātīgo armijas komandieris piedalījās t.s. Ledus maršā. Kritis, balto spēkiem ieņemot Jekaterinodaru. Tika apglabāts vācu kolonijā Gnačbavā. Nākamajā dienā apdzīvoto vietu ieņēma sarkanie, Korņilova mirstīgās atliekas tika izraktas un publiski sadedzinātas.

Piemiņa

2013. gada 13. aprīlī Krasnodarā tika uzstādīts piemineklis ģenerālim Korņilovam. Piemiņas ceremonijas notika kopā ar vietējiem kazakiem, kā arī kazakiem no Donas, Stavropoles un Tamanas.^[1]