Juho Kusti Pāsikivi

Juho Kusti Pāsikivi; Juho Kusti Paasikivi
Personīgā informācija
Dzimis	1870. gada 27. novembrī ; Koski Hl, Somijas lielhercogiste, Krievijas Impērija
Miris	1956. gada 14. decembrī (86 gadi); Helsinki, Somija
Pilsonība	Somija
Paraksts
Valsts amati
	Somijas 7. prezidents
Amatā	1946. gada 11. marts — 1956. gada 1. marts
	Somijas premjerministrs
Amatā	1944. gada 17. novembris — 1946. gada 9. marts
	Senāta priekšsēdētājs
Amatā	1918. gada 27. maijs — 1918. gada 27. novembris

Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi; līdz 1887. gadam Johans Gustavs Hellstēns; dzimis 1870. gada 27. novembrī, miris 1956. gada 14. decembrī) bija Somijas septītais prezidents. 1918. gadā un 1940. gados bijis premjerministrs. Viņš bija galvenais Somijas ārpolitikas arhitekts pēc Otrā pasaules kara.

Biogrāfija

Juho Pāsikivi dzimis 1870. gada 27. novembrī kā Johans Gustavs Hellstēns (Johan Gustaf Hellstén) tirgotāja Johana Augusta Hellstēna ģimenē Koski Hl (tagad Hemēnkoski). Vecāki dzīvoja Tamperē, bet bieži devās tirdzniecības braucienos. Pēc atgriešanās mājās Johans tika reģistrēts Tamperes baznīcas grāmatā. Māte mira, kad zēnam bija četri gadi. Viņa audzināšanu uzņēmās pusmāsa Karolina. 1876. gadā ģimene pārcēlās uz Hollolu, kur tēvs atvēra veikalu. Pēc gada ugunsgrēks nopostīja Hollolas ciemu. Tēvs nopirka zemi un uzcēla jaunu audumu veikalu.

1882. gadā Johans tika sūtīts Hemēnlinnas licejā. 1884. gadā nomira tēvs, atstājot parādus. Drīz arī nomira Johana pusmāsa. Johana tante Kaisa Hagmana mēģināja turpināt veikala darbību, bet neveiksmīgi, un īpašums tika pārdots. 1887. gada rudenī Johans iestājās ģimnāzijā, somiskojot vārdu un uzvārdu uz Juho Kusti Pāsikivi.

1890. gadā Pāsikivi iestājās Karaliskajā Aleksandra Helsinku universitātē. 1892. gadā viņš ieguva bakalaura grādu krievu valodā un literatūrā. Pēc tam viņš pārgāja uz juridisko fakultāti un ieguva maģistru grādu. 1901. gadā Juho Pāsikivi ieguva doktora grādu tieslietās. 1897. gadā Pāsikivi apprecēja Annu Forsmanu.

Juho Pāsikivi bija iesaistījies Somu partijā, kas pretojās pārkrievošanas politikai. No 1903. līdz 1914. gadam Juho Pāsikivi bija Somijas lielhercogistes valsts kases direktors. 1907. gadā notika pirmās Somijas parlamenta Eduskuntas vēlēšanās, kurās no Somu partijas ievēlēts arī Pāsikivi. No 1908. gada 1. augusta līdz 1909. gada 13. novembrim Pāsikivi bija Hjelta senāta finanšu nodaļas vadītājs.

1914. Juho Pāsikivi atstāja valsts kases direktora amatu un kļuva par bankas Kansallis-Osake-Pankki direktoru, tajā darbojās līdz 1934. gadam. No 1915. līdz 1918. gadam viņš bija arī Helsinku pilsētas domes loceklis.

Pēc Februāra revolūcijas Krievijā 1917. gadā, kad tika gāzts imperators, Pāsikivi vadīja komiteju, kas sāka formulēt Somijas lielhercogistes turpmāko statusu. Kad Somija pasludināja neatkarību 1917. gada decembrī, Pāsikivi iestājās par monarhijas izveidošanu Somijā.

Pēc Somijas pilsoņu kara 1918. gada 27. maijā Juho Kusti Pāsikivi kļuva par Senāta priekšsēdētāju. Pēc tam, kad Vācija zaudēja karā un izgāzās mēģinājums Somiju pārveidot par karalisti (par karali būtu kļuvis Vācijas princis Frīdrihs Karls fon Hesens), 1918. gada 27. novembrī Pāsikivi senāts atkāpās. Pāsikivi atgriezās KOP bankas darbā.

Pāsikivi atbalstīja 1920. gadu beigās izveidojušos antikomunistisko Lapua kustību. Kad kustība bija radikalizējusies, Pāsikivi to atstāja.

1931. gadā mira viņa sieva Anna. 1934. gadā apprecējās ar Allinu Valvi. 1934. gadā Pāsikivi ievēlēja par Nacionālās koalīcijas partijas (Kokoomus) priekšsēdētāju. 1934. gadā viņš kļuva par vēstnieku Zviedrijā.

Pirms Ziemas kara Juho Kusti Pāsikivi Maskavā vadīja delegāciju sarunām ar Padomju Savienību, bet tās nevainagojās panākumiem. Kara laikā Pāsikivi bija Risto Riti kabinetā ministrs bez portfeļa. 1940. un 1941. gadā viņš bija vēstnieks Krievijā. Pāsikivi vadīja pamiera sarunas ar PSRS, un 12. martā bija viens no Maskavas miera līguma parakstītājiem no Somijas puses.

Pēc Turpinājuma kara beigām 1944. gada 17. novembrī prezidents Karls Gustavs Mannerheims Pāsikivi iecēla par premjerministru. Viņam bija jāizveido draudzīgas attiecības ar Padomju Savienību. PSRS spiediena rezultātā ministru kabinetā tika iekļauts komunists Irje Leino.

1946. gada 11. martā Juho Pāsikivi tika ievēlēts par Somijas prezidentu. Viņš atkārtoti tika ievēlēts 1950. gada prezidenta vēlēšanās. 1956. gada 1. martā beidzās Pāsikivi prezidenta amata termiņš, un viņa vietā par prezidentu stājās bijušais premjerministrs Urho Kekonens.

Juho Kusti Pāsikivi mira 1956. gada 14. decembrī no sirdslēkmes.

Skatīt arī

Pāsikivi senāts

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Juho Kusti Pāsikivi

Paasikivi, Juho Kusti (1870—1956) Biografiakeskus

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Pērs Ēvinds Svīnhūvuds	Senāta priekšsēdētājs 1918	Pēctecis: Lauri Ingmans
Priekštecis: Urho Kastrēns	Somijas premjerministrs 1944—1946	Pēctecis: Mauno Pekala
Priekštecis: Karls Gustavs Mannerheims	Somijas prezidents 1946—1956	Pēctecis: Urho Kekonens