Jānis Zālītis (virsnieks)
| Jānis Zālītis | |
|---|---|
.jpg) | |
| Latvijas sūtniecības PSRS militārais atašejs | |
|
Amatā 1937 — 1940 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1897. gada 20. novembrī Mārsnēnu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1941. gada 27. jūlijā (43 gadu vecumā) Komunarka, PSRS (tagad Maskava,  Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Profesija | virsnieks, pulkvežleitnants |
Jānis Zālītis (1897—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts. Aizsargu štāba priekšnieks (1935—1937), militārais atašejs Latvijas sūtniecībā Maskavā (1937—1940). Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas apcietināts un nošauts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1897. gada 20. novembrī Mārsnēnu pagastā zemnieka Jāņa Zālīša ģimenē. Mācījās L. Ausēja reālskolā Cēsīs, studēja uz Maskavu evakuētā Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļā (1917—1918). Latvijas brīvības cīņu sākumā iestājās Cēsu rotā, 1918. gada 26. decembrī izlūku vienības sastāvā piedalījās kaujā pret uzbrūkošo Sarkano armiju aiz Griķu kroga pie Rīgas-Pleskavas šosejas. Studentu rotas rindās cīnījās Kurzemē un Zemgalē. Pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 22. maijā viņu paugstināja par leitnantu. 1920. gadā viņš piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.
1920. gadā viņu pārcēla uz Kurzemes artilērijas pulku. 1922. gadā Jānis Zālītis beidza artilērijas virsnieku kursus, 1923. gadā viņu paaugstināja par virsleitnantu, 1926. gadā par kapteini un baterijas komandieri. 1929. gadā kapteini Zālīti pārvietoja uz Artilērijas inspektora štābu, kur viņš darbojās kā gāzlietu speciālists.[1]
Aizsargu štāba priekšnieks (1935—1937), tad militārais atašejs pulkvežleitnanta pakāpē Latvijas sūtniecībā Maskavā (1937—1940). Pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS viņu 1940. gada 29. augustā atbrīvoja no amata un 2. septembrī apcietināja. Pēc ilgstošām pratināšanām Maskavas Lubjankas cietumā tikai 1941. gada 8. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kolēģija Zālītim uzrādīja apsūdzību spiegošanā un aktīvā cīņā pret Sarkano armiju, piespriežot nāvessodu. Nošauts Komunarkas poligonā 1941. gada 27. jūlijā.[2]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (LKOK nr. 3/818) 1921. gadā
- Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira
- Viestura ordenis, III šķira (1939)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «L.k.o.k. biogrāfija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. augustā. Skatīts: 2019. gada 1. septembrī.
- ↑ timenote.info