Mārsnēnu pagasts
| Mārsnēnu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Cēsu novads |
| Centrs: | Mārsnēni |
| Kopējā platība:[1] | 69,2 km2 |
| • Sauszeme: | 68,0 km2 |
| • Ūdens: | 1,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 780 |
| Blīvums (2025): | 11,5 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Mārsnēnu pagasts Vikikrātuvē | |
Mārsnēnu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Liepas pagastu, Beverīnas novada Kauguru un Brenguļu pagastiem, kā arī Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Atrodas Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā. Augstākā vieta pagastā (90,1 m) atrodas dienvidrietumu daļā, rietumos no Sīmaņiem.
Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Ezeri
[labot | labot pirmkodu]- Startu ezers (13,2 ha)
- Austriņu ezers
Purvi
[labot | labot pirmkodu]- Mārsnēnu purvs — lielākā daļa nosusināta
- Āžukalniņa purvs (165 ha)
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
1935. gadā Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagasta platība bija 65,92 km² un tajā dzīvoja 1232 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Mārsnēnu un Startu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Mārsnēnu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Startu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārsnēnu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekuļu novadā. 2021. gadā Priekuļu novadu iekļāva Cēsu novadā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[4]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārsnēni (pagasta centrs), Mārsnēnmuiža, Klētnieki, Peņģi, Sīkuļi, Starti.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Jānis Puriņš (1889—1944), Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925)
- Maksis Eglītis (1892—1974), agronoms un fitopatologs, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors un rektors (1944), viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
- Jānis Zālītis (1897—1941), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
