Mārsnēnu pagasts
| Mārsnēnu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Priekuļu novads |
| Centrs: | Mārsnēni |
| Kopējā platība:[1] | 69,2 km2 |
| • Sauszeme: | 68,0 km2 |
| • Ūdens: | 1,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 704 |
| Blīvums: | 10,4 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
Mārsnēnu pagasts ir viena no Priekuļu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos. Robežojas ar sava novada Liepas pagastu, Beverīnas novada Kauguru un Brenguļu pagastiem, Smiltenes novada Blomes pagastu, kā arī Raunas novada Raunas pagastu.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā. Augstākā vieta pagastā (90,1 m) atrodas dienvidrietumu daļā, rietumos no Sīmaņiem.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Startu ezers (13,2 ha)
- Austriņu ezers
Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Mārsnēnu purvs — lielākā daļa nosusināta
- Āžukalniņa purvs (165 ha)
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1935. gadā Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagasta platība bija 65,92 km² un tajā dzīvoja 1232 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Mārsnēnu un Startu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Cēsu rajona Mārsnēnu ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Startu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mārsnēnu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekuļu novadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Mārsnēni (pagasta centrs), Mārsnēnmuiža, Klētnieki, Peņģi, Sīkuļi, Starti.
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jānis Puriņš (1889—1944), Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925)
- Maksis Eglītis (1892—1974), agronoms un fitopatologs, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors un rektors (1944), viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
- Jānis Zālītis (1897—1941), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks un diplomāts
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||