Jēzus Kristus ikonogrāfija

Jēzus Kristus ikonogrāfija ir sistēmu, skolu un darbu kopums, kas attēlo Jēzu Kristu.

Agrīno kristiešu māksla

"Labais Gans" freska, 250. - 300. g., Priscillas katakombas, Roma.

Senākos Jēzus Kristus atveidus simbolu un alegorisku tēlu veidā var atrast jau agrīno kristiešu kultūrā. To sakrālā nozīme vajāšanu dēļ bija saprotama vien pašiem kristiešiem. Šīs zīmes tika atstātas, lai iezīmētu savas tikšanās vietas vai apliecinātu savu ticību Kristum (zivs, gans, enkurs, dūja u.c.). Visvairāk agrīno kristiešu simboli atrodami Sv. Kalikstas katakombās Romā, kurās apglabāti desmitiem tūkstoši kristiešu laika posmā no 150. - 410. gadam pēc Kristus.

Kristus tika apzīmēts ar zivs simbolu, kas ir viens no atpazīstamākajiem seno kristiešu simboliem. Tas radies no akronīma grieķu vārdiem Ιησούς Χριστός Θεού Υιός Σωτήρας - Jēzus Kristus Dieva Dēls Pestītājs (ἰχθυς - ihtis - no grieķu val. - zivis). Či (Ksi) - Ro jeb tā dēvētā Kristus monogramma no grieķu burtiem ΧΡ arī simbolizēja Kristu, kā arī Viņa sišanu krustā. Tāpat par Kristus simbolu kalpoja pelikāna atveids, tā kā senatnē cilvēki ticēja, ka šis putns mazuļus baro ar savu miesu, tādejādi tas simbolizēja Euharistiju. Izplatīts Jēzus Kristus attēlošanas veids bija arī “Labais Gans” - jauneklis ar aitiņu plecos. Šādi Kristus atveidi bija sastopami kā skulptūriņas, reljefi uz kristiešu sarkofāgiem katakombās, freskās un mozaīkās.

Pirmās Jēzus Kristus ikonas

Tiek uzskatīts, ka pirmās Kristus ikonas radušās ap IV - VI gs. Bizantijā. Ap X gs. pēc ikonosklasma beigām, līdz galam noformulējās Jēzus Kristus ikonogrāfijas kanons, kas tiks ievērots visā turpmākajā pareizticīgajā mākslā.

"Kristus Visavaldītājs" ikona, enkaustikas tehnika, VI gs., Sv. Katrīnas klosterī, Sinajā

Kristus attēlošana cilvēciskā veidolā nevis simbolu un alegorisko tēlu veidā tika apstiprināta V-VI Vispasaules koncila (682.g.) 82. noteikumā, kas izteica Baznīcas oficiālo nostāju pret svēto tēlu attēlošanu. Likums konkretizēja Jēzus Kristus attēlošanu - tika aizliegts turpmāk ikonās Viņa cilvēcisko portretu aizstāt ar jēra simboliku.

Ikonogrāfijas pirmsākumos Jēzus Kristus attēlošana netika viennozīmīgi atbalstīta. Ikonu noliedzēji galvenokārt saistīja to ar elkdievību un atsaucās uz Vecās derības aizliegumu attēlot Dievu. Ikonu aizstāvji savukārt uzskatīja, ka nepārkāpj bauslību, tā kā attēlo Trīsvienīgā Dieva otro personu Dievu Dēlu, kurš iemiesojoties kļuvis par cilvēku. Viņi uzskatīja, ja Dievs devis cilvēkiem iespēju Sevi redzēt, tad arī ir pieļaujama Viņa attēlošana mākslā.

“Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.” (Jņ. 1:14).

Tāpat, ņemot vērā, ka Jēzus Kristus ir gan Dievs, gan Cilvēks, tad ikonā tiek attēlota Viņa cilvēciskā daba, bet Viņa dievišķums, transcendence vēl aizvien paliek attēlošanai nesasniedzama.

Baznīcai svētā tēla aizstāvēšana bija vairāk kā tikai ar mākslu saistīts jautājums, jo ikonas pastāvēšanas pamatojums nozīmēja arī Dieva iemiesošanās fakta atzīšanu. Baznīcas skatījumā ikonu noliedzēji neuzskatīja par notikušu arī cilvēces pestīšanu.

Septītajā Vispasaules koncilā 787. gadā tika pieņemts dogmats, kurš noteica ikonu godināšanu.

Atpazīstamākās Kristus tēla iezīmes redzamas jau senākajos līdz mūsdienām saglabājušajos paraugos, piemēram, tā sauktajā Sīnāja "Kristus Pantokratora" ikonā (Sv. Katrīnas klosterī Sīnāja pussalā, gleznota enkaustikas tehnikā VI gs.). Turpat Sv. Katrīnas klostera Kristus Apskaidrošanās baznīcas altārī apskatāma mozaīka Kristus Apskaidrošanās, kur Viņš attēlots baltā, mirdzošā tērpā vai "Kristus Pantokrators" freskā Svētās Marijas baznīcā Kastelseprio Itālijā (VII gs.) u.c.

Neskatoties uz manāmu antīkās kultūras ietekmi pirmajās ikonās, Kristus tēla iezīmes no senākajiem paraugiem tikušas pārmantotas arī turpmākajā Baznīcas sakrālās mākslas tradīcijā, tostarp, līdz pat mūsdienām.

Jēzus Kristus ikonogrāfiskais tēls

"Kristus Pantokrators", ikona, XIII gs., Jaroslavļa

"Kristus Pantokrators", mozaīka XII gs., Palatinas kapela, Palermo

Pestītājs var būt attēlots ikonās gan kā Valdnieks, Soģis, gan arī tādā veidā, kāds Viņš izskatījās savas zemes dzīves laikā - kā bērns, jaunietis, reizēm pat eņģelis. Neskatoties uz attēlošanas veidu ikonā, Viņu vienmēr var atpazīt pēc krustotā nimba.

Kristus tiek attēlots gariem, tumšiem matiem, kuri vidū pāršķirti ar celiņu, nelielas ūsas un īsa bārda, krustots nimbs ap galvu. Nimbā krusts veidojas no 9 līnijām, kas simbolizē 9 eņģeļu hierarhijas pakāpes (Valdnieks pār visiem eņģeļiem). Trīs grieķu burti nimbā tulkojumā no grieķu valodas nozīmē - Tas, kurš ir; Esošais. Ikonas stūros burti IC un XC ir saīsinājumi vārdiem grieķu valodā: IC - Jēzus, XC - Kristus. Apģērbs - vēsturisks, kāds tajā laikā tika lietots, kā ģērbās romieši. Himātija (krekls) un hitons (apmetnis). Sarkanā krāsa apģērbā simbolizē zemi, asinis, zilā - garīgo, Debesu valstību. Kreisajā rokā tur Evaņģēliju vai rakstu rulli, labā roka pacelta svētībai.

"Kristus Pantokrators", 1208. g., mozaīka, sv. Sofijas katedrāle (Konstantinopoles), Stambula

Jēzus Kristus cilvēciskā tēla apraksti sastopami apokrifos, arī tādos, kas radušies krietni pēc Viņa zemes dzīves beigām., piem., t.s. Lentula vēstulē, tomēr Baznīcas tradīcija glabā mācību, ka ikonogrāfijas aizsākumi rodami jau Kristus zemes dzīves laikā, proti, tad tapuši pirmie Pestītāja attēlojumi.

Austrumu (pareizticīgajā) tradīcijā un rietumu (katoļu) kristietībā stāsti par Kristus pirmā attēla izcelsmi ir atšķirīgi. Tiek uzskatīts, ka pašu pirmo ikonu “Ne rokām darinātais” "uzgleznoja" pats Kristus, atstājot savas sejas nospiedumu uz audekla, ikonogrāfijā šis attēls pazīstams ar nosaukumu “Ne rokām darinātā” ikona.

Izplatītākās Jēzus Kristus ikonas

• “Ne rokām darinātais”
• “Kristus Pantokrators” ("Visavaldītājs")
• “Kristus tronī”
• “Visspēcīgais Kristus”

Literatūra

• Ирина Языкова “Со-творение образа. Богословие иконы”; Библейско-богословский институт святого апостола Андрея; 2012. ISBN 978-5-89647-269-8
• Успенский Л.А. Богословие иконы Православной Церкви. Переславль: Издательство братства во имя святого князя Александра Невского, 1997.
• “Образ Христа Спасителя”;ОлмаМедиаГрупп/Просвещение; 2012; ISBN 9785373044608
• И. А. Припачкин "Иконография Господа Иисуса Христа", Москва, Поломник 2011