Pāriet uz saturu

Jūrmalgeita

Labot saites
Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Skandāls ir saistīts ar Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanām (attēlā — Jūrmalas ģerbonis)

Jūrmalgeita ir skandāls, kas ir saistīts ar 20 000 eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš 2005. gada 18. martā paredzētajā domes sēdē atbalstītu Jura Hlevicka kandidatūru pilsētas mēra amatam. Ančāns par notikušo ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kas arestēja vairākas personas.

Plašāku sabiedrības uzmanību skandāls ieguva gadu vēlāk, kad Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" tika publicētas lietā iesaistīto personu, tostarp, toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera un bijušā Ministru prezidenta Andra Šķēles telefonsarunas, atklājot viņu līdzdalību noziegumā. 2007. gada 23. martā Zemgales apgabaltiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu divām lietā iesaistītajām personām: Hlevickim un Germanam Milušam.

Balsojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pretēji korupcijas skandāla organizētāju vēlmēm, par domes priekšsēdētāju tika ievēlēta Inese Aizstrauta

2005. gada 18. martā notika pirmā Jūrmalas domes jaunā sasaukuma sēde. Slēgtā balsojumā par domes priekšsēdētāju tika ievēlēta partijas "Jaunais laiks" pārstāve Inese Aizstrauta. Viņa ieguva 8 balsis no 15. Iepriekšējā sasaukuma domes priekšsēdētājs, Latvijas Pirmās Partijas pārstāvis Juris Hlevickis ieguva 7 balsis no 15.[1] Par viņas pirmo vietnieku ievēlēja TB/LNNK pārstāvi Aigaru Tampi, bet par Tampes vietnieku ievēlēja LSDSP deputātu Daini Urbanoviču.[2]

Tās pašas dienas vakarā tika paziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir ierosinājis krimināllietu par 20 000 eiro (aptuveni 14 000 Ls) kukuļdošanu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās un saistībā ar šo noziegumu aizturējis divas personas. KNAB sākotnēji neatklāja nekādu informāciju par aizturētajām personām.[2] Savu saistību ar notikušo medijiem tūlīt noliedza koalīcijas biedri Ilmārs Ančāns un Raimonds Munkevics, kā arī opozīcijas pārstāvji Žanna Kupčika, Agris Kalnciems, Māris Mežapuķe un Igors Dreija. D. Urbanovičs noraidīja iespēju, ka Aizstrauta amatu varētu būt ieguvusi negodīgā ceļā.[2]

21. martā tika atklāts, ka abi KNAB aizturētie cilvēki bija partijas "Jaunais centrs" deputāta kandidāti — Leonīds Lasmanis un Gvido Harijs Volbrugs.[3] Tās pašas dienas vakarā KNAB apstiprināja neoficiāli izskanējušo informāciju, ka kukulis ticis piedāvāts deputātam Ančānam, kas iepriekš to ir noliedzis.[4]

Telefonsarunu publicēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ministru prezidents Aigars Kalvītis pēc telefonsarunu publicēšanas pieprasīja satiksmes ministra Aināra Šlesera (attēlā) demisiju

2006. gada 12. martā Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" tika publicētas kukuļošanas lietā iesaistīto personu telefonsarunas. Tas notika neilgi pēc tam, kad lieta tika nodota tiesai.[5] Bez apsūdzētajiem (Lasmanis, Volbrugs, Hlevickis un Germans Milušs) tajās piedalījās arī toreizējais Latvijas satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle un toreizējais Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks, kas uzņēmās veikt sarunas ar TB/LNNK priekšsēdētāju Jāni Straumi, lai iegūtu divu partijas deputātu atbalstu.[5]

Tāpat tika atklāts, ka izmeklēšanas laikā tiesībsargi kā lieciniekus pratināja gan Šķēli, gan Šleseru, gan Straumi, tomēr pierādījumu trūkuma dēļ izmeklēšana tika pārtraukta. Šlesers un Šķēle pratināšanā apgalvoja, ka ar Milušu sazinājušies tikai, lai noskaidrotu, kā rit koalīcijas veidošanas sarunas Jūrmalā. Tāpat raidījuma veidotāji atklāja, ka lietu materiālus raidījumam nav devusi ne ģenerālprokuratūra, ne KNAB.[5] 15. martā, pēc tam, kad Šlesers paziņoja, ka nedomā atkāpties no amata, Ministru prezidents Aigars Kalvītis pieprasīja viņa demisiju. Kalvītis paziņoja: "Neviens ministrs nevar strādāt, ja viņam nav sabiedrības uzticības."[6]

2006. gada 18. maijā apsūdzētais Volbrugs intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" atklāja, ka viņš lietas materiālus un ierakstus nodeva "De facto", lai panāktu maksimālu lietas caurspīdīgumu.[7]

“ Piekrītu, ka esmu draņķis, ka visi četri draņķi — arī piekrītu, taču Ančāns nedrīkst būt par nacionālo varoni, jo viņš ir tāds pats draņķis. ”

—Gvido Harijs Volbrugs, Neatkarīgā Rīta Avīze, 2006. gada 18. maijā

Bieži citētas frāzes, 2006. gada vārda apbalvošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc telefonsarunu publicēšanas raidījumā "De facto" folklorizējās divas izteiktas frāzes.[8] Pirmā bija Miluša izteiktā frāze "paņēma un uzmeta", kas aprakstīja situāciju pēc balsojuma, kurā Ančāns nobalsoja par Aizstrautu. Šī frāze tika atzīta par 2006. gada spārnoto izteicienu.[9] Otrā frāze bija "lielākais kretīns", ko izteica A. Šķēle. Pēc tam, kad Hlevickim neizdevās kļūt par mēru, Šķēle rosināja kādā no vietnieku amatiem ielikt "lielāko kretīnu", par kuru tika izvēlēts D. Urbanovičs. Šī frāze tika nominēta gada spārnotā izteiciena balvai.[9][10]

Telefonsarunās Andris Šķēle piedāvāja par priekšsēdētāja vietnieku ievēlēt "lielāko kretīnu"

Vārds "Jūrmalgeita" tika nominēts gada vārda titulam.[9] Skandāla nosaukums ticis atvasināts no Votergeitas skandāla nosaukuma, pēc līdzības ar vairākiem citiem skandāliem, kuru nosaukumi, iespaidojoties no Votergeitas skandāla, beidzas ar "geita".[11][12] Vārds "baķka" tika nominēts gada nevārda titulam.[9] Par baķku sarunās tika saukts J. Straume.[13]

Tiesa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada 23. februārī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne nodeva Rīgas apgabaltiesai krimināllietu par kukuļa došanu I. Ančānam. Kriminālvajāšana tika uzsākta pret Milušu, Lasmani, Hlevicki un Volbrugu.[14] 1. martā lieta tika pārsūtīta Zemgales apgabaltiesai.[15] 12. maijā tika atklāts, ka Zemgales apgabaltiesa lietas izskatīšanu uzsāks 15. maijā, slēgtā tiesas sēdē, jo vienam no procesa dalībniekiem ir noteikta procesuālā aizsardzība. Lietas tiesāšana tika uzticēta Veltai Silamiķelei.[15] 16. jūlijā Ančāns iesniedza tiesā lūgumu noņemt viņam procesuāli aizsargājamās personas statusu, "lai tiesa būtu atklāta un sabiedrība varētu pati spriest par notiekošajiem procesiem valstī".[16]

2007. gada 8. janvārī ieplānotā tiesas sēde tika atlikta Lasmaņa slimības dēļ. Gan prokurore Zaļūksne, gan Ančāns izteica bažas, ka šādi tiek apzināti vilcināts tiesas process.[17] Neilgi pēc tam Lasmanis pazuda, parādījās neoficiāla informācija, ka viņš ir devies uz Krieviju.[18] 29. janvārī šī iemesla dēļ tika atsevišķi izdalīta tiesvedība pret Lasmani, kā arī turpinājās process pret Milušu, Hlevicki un Volbrugu.[19]

31. janvārī Jūrmalas domes priekšsēdētāja I. Aizstrauta tiesā liecināja, ka pirms balsojuma Milušs viņai piedāvāja vicemēra amatu.[20] 1. martā tiesā vairākas stundas pēc kārtas tika lasīti sarunu atšifrējumi.[21] 2. martā KNAB pārstāve tiesā liecināja, ka Hlevickis bija pilnvarojis Lasmani ar Ančāna kukuļošanu saistīto lietu kārtošanai.[22] 7. martā I. Ančāns tiesā liecināja, ka, pretēji G. H. Volbruga advokāta Egona Rusanova minējumiem, KNAB darbinieki nav mācījuši viņu sakūdīt citas personas uz kukuļdošanu. Tāpat Ančāns apgalvoja, ka vairākkārt atteicās no Lasmaņa kukuļiem, lai "viņi apdomātos un neietu šo ceļu".[23]

13. martā gan Volbrugs, gan Hlevickis izteica nožēlu par notikušo. Tāpat Hlevickis atzina, ka šis skandāls "būs mācība pārējiem".[24] 16. martā Hlevickis tiesā sacīja, ka neatzīst savu vainu, jo neesot zinājis, ka Ančāns ir paņēmis kukuli.[25] 19. martā prokurore V. Zaļūksne lūdza piespriest Hlevickim un Milušam piecu gadu cietumsodu, bet Volbrugam — nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem.[26] 23. martā tiesnese V. Silamiķele piesprieda Milušam un Hlevickim piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, bet Volbrugam — nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Hlevicki apcietināja tiesas zālē, bet Milušs nebija ieradies uz sprieduma pasludināšanu,[27] domājams, ir izbraucis no Latvijas un atrodas meklēšanā joprojām.

Notikumi ārpus tiesas procesa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada 30. jūnijā Jūrmalas Aizsardzības biedrība un Jūrmalas Uzņēmēju biedrība nolēma uzsākt pilsētas iedzīvotāju parakstu vākšanu, lai ierosinātu rīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, jo "dome neņem vērā sabiedrības viedokli" sakarā ar Jūrmalas attīstības plānu. Par spīti tam, likums neparedz, ka ar iedzīvotāju parakstiem var rosināt domes ārkārtas vēlēšanas.[28] 13. septembrī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis izteicās, ka "nav likumiska pamata Jūrmalas domes atlaišanai". Paziņojums sekoja partijas "Mūsu zeme" paziņojumam, kurā tā aicināja ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas.[29] Jūrmalas dome tā arī netika atlaista un nākamās vēlēšanas norisinājās paredzētajā laikā — 2009. gada 6. jūnijā.

2010. gada maijā Jūrmalas domē notika vēl viens skandāls, ko mediji iesauca par "Jūrmalgeitu 2". Tobrīdējais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics un viņa partijas biedrs Normunds Pīrants restorānā "Armēņu virtuve" piedāvāja kukuli domes deputātei Ivetai Blauai. Abi aizdomās turamie tika arestēti un Munkevics zaudēja domes priekšsēdētāja amatu.[30]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā ievēlēta ‘Jaunā laika’ pārstāve Inese Aizstrauta». Delfi. 2005.03.18. Skatīts: 2010.12.30.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «KNAB ierosina krimināllietu par 20 000 eiro kukuļa došanu Jūrmalas mēra vēlēšanās (papildināts)». Delfi. 2005.03.18. Skatīts: 2010.12.30.
  3. ↑ «Abi par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās aizturētie ir JC kandidāti». Delfi. 2005.03.21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.12.30.
  4. ↑ «Jūrmalas domes deputātam Ančānam pilsētas mēra vēlēšanās piedāvāts kukulis». Delfi. 2005.03.21. Skatīts: 2010.12.30.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 «'Balsu pirkšanu' Jūrmalas mēra vēlēšanās Milušs apspriedis ar Šleseru un Šķēli». Delfi. 2006.03.13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. novembrī. Skatīts: 2010.12.31.
  6. ↑ «Kalvītis pieprasa Šlesera demisiju». Delfi. 2006.03.15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.12.31.
  7. ↑ «Volbrugs: publiskoju Jūrmalgeitas materiālus, lai panāktu lietas caurspīdīgumu». Delfi. 2006.05.18. Skatīts: 2010.12.31.[novecojusi saite]
  8. ↑ «Jūrmalgeitas iztiesāšana». Kandidāti uz delnas. Skatīts: 2011.01.01.[novecojusi saite]
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 «Par 2006.gada teicienu atzīts – 'paņēma un uzmeta'». Delfi. 2007.01.22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2011.01.01.
  10. ↑ «Kalvītis: nav pamata izslēgt Šķēli no partijas». Delfi. 2006.03.22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 7. decembrī. Skatīts: 2011.01.01.
  11. ↑ Baņuta Rubesa. «Mest». Diena, 2006. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 1. janvārī.[novecojusi saite]
  12. ↑ «The 'gate' suffix (angliski)». Oxford English Dictionary. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. janvārī. Skatīts: 2011.01.01.
  13. ↑ «Jānis Straume * * *». Delna. Skatīts: 2011.01.01.[novecojusi saite]
  14. ↑ «Tiesai nodod lietu par kukuļošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās». Delfi. 2006.02.23. Skatīts: 2011.01.27.[novecojusi saite]
  15. ↑ 15,0 15,1 «Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietu skatīs slēgtā tiesas sēdē». Delfi. 2006.05.12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.01.27.
  16. ↑ «Ančāns atsakās no procesuālās aizsardzības Jūrmalas lietā». Delfi. 2006.07.16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.01.27.
  17. ↑ «Lasmaņa slimības dēļ atliek 'Jūrmalgeitas' skatīšanu». Delfi. 2007.01.08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.02.27.
  18. ↑ «Ančāns: Lasmaņa pazušana ir organizēta». Delfi. 2007.01.26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.02.27.
  19. ↑ «'Jūrmalgeitas' lietā Šķēle un Šlesers noliedz saistību ar kukuļdošanu». Delfi. 2007.01.29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. jūlijā. Skatīts: 2011.02.27.
  20. ↑ «Aizstrauta: Milušs man piedāvājis vicemēra amatu (papildināts)». Delfi. 2007.01.31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.02.27.
  21. ↑ «'Jūrmalgeitas' lietā tiesa noklausās KNAB ierakstītās sarunas». Delfi. 2007.03.01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 25. novembrī. Skatīts: 2011.05.31.
  22. ↑ «KNAB: Hlevickis pilnvarojis Lasmani 'Jūrmalgeitas' lietu kārtošanai (papildināts)». Delfi. 2007.03.02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. decembrī. Skatīts: 2011.05.31.
  23. ↑ «Ančāns noliedz kukuļdevēju kūdīšanu 'Jūrmalgeitā'». Delfi. 2007.03.07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011.05.31.
  24. ↑ «Volbrugs: uzskatīju Lasmani par 'lietas saimnieku' (papildināts)». Delfi. 2007.03.13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. decembrī. Skatīts: 2011.05.31.
  25. ↑ «'Jūrmalgeitas' lietā apsūdzētais Hlevickis neatzīst savu vainu». Delfi. 2007.03.16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2011.05.31.
  26. ↑ «'Jūrmalgeitas' lietā prasa piecu gadu cietumsodu». Delfi. 2007.03.19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. novembrī. Skatīts: 2011.06.07.
  27. ↑ «Milušu un Hlevicki soda ar pieciem gadiem cietumā (papildināts)». Delfi. 2007.03.23. Skatīts: 2011.06.07.
  28. ↑ «Vāks parakstus Jūrmalas domes ārkārtas vēlēšanu ierosināšanai». Delfi. 2006.06.30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 19. decembrī. Skatīts: 2011.06.08.
  29. ↑ «Kučinskis: Nav likumiska pamata Jūrmalas domes atlaišanai». Delfi. 2006.09.13. Skatīts: 2011.06.08.[novecojusi saite]
  30. ↑ «„Jūrmalgeita 2” kārtota restorānā "Armēņu virtuve"». Kas jauns?. 2010.05.28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011.06.08.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jūrmalgeita&oldid=3525640"