Māris Kučinskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par 1961. gadā dzimušo politiķi. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Kučinskis skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Māris Kučinskis
Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Māris Kučinskis.jpg
Māris Kučinskis 2010. gadā
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Amata sākums
2016. gada 11. februāris
Prezidents Raimonds Vējonis
Priekštecis Laimdota Straujuma
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2006. gada 7. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Andrejs Radzevičs
Pēctecis Aigars Štokenbergs

Dzimšanas dati 1961. gada 28. novembrī (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Limbažu rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jērcēnu pagasts, Strenču novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Tautas partija (1998-2011)
Liepājas partija (kopš 2014)
Dzīvesbiedrs(-e) Laine Kučinska
Profesija ekonomists, politiķis
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Māris Kučinskis (dzimis 1961. gada 28. novembrī) ir latviešu politiķis, pašreizējais Latvijas Republikas Ministru prezidents. Bijušais Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, kā arī vairāku Saeimu deputāts. Liepājas partijas biedrs (kopš 2014), agrāk Tautas partijas biedrs (1998—2011).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Limbažu novadā.[1] Mācījās Ķirbižu pamatskolā (1969-1977) un Valmieras 4. vidusskolā (tagadējā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, 1977-1980).[2] Uzsāka strādāt par Valmieras rajona padomes Finanšu nodaļas ekonomistu (1980-1981). Pēc dienesta Padomju armijā strādāja par Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas galveno grāmatvedi (1984-1987) un Valmieras rajona dzīvokļu komunālās saimniecības ekonomistu (1987-1991), līdztekus studēdams Latvijas Valsts universitātes Vadības un ekonomiskās informācijas fakultātē (1983-1988), ko absolvēja ekonomista specialitātē.

Bija SIA "Apgāds" direktora vietnieks (1991-1994) un direktors (1994-1996, 1997-1998).

Dzīvesbiedre Laine Kučinska. Dēls Gints Kučinskis ir zinātnieks, specializējies fundamentālajā fizikā, dzīvo un strādā Vācijā.[3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā tika ievēlēts Valmieras pilsētas domē, 1996.-1997. bija Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.[4] 1998. gadā kļuva par Tautas partijas biedru un nesekmīgi kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās. Toties pēc partijas biedra Kārļa Greiškalna ievēlēšanas Saeimā M. Kučinskis ieņēma viņa amatu, jo tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā līdz 2003. gadam, bet no 1998. līdz 2000. gadam M. Kučinskis bija arī Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs.

2002. gadā viņš piedalījās 8. Saeimas vēlēšanās un, kaut arī sākotnēji netika ievēlēts, nākamajā gadā ieņēma Andra Šķēles vietu 8. Saeimā, kad tas nolika deputāta mandātu un pameta politiku. 2004. gada 2. decembrī, kad pie varas nāca Aigara Kalvīša valdība, M. Kučinskis kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru.

2006. gada oktobrī M. Kučinskis tika ievēlēts 9. Saeimā, bet līdz 2009. gadam ieņēma arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu, līdz atkāpās no tā par labu Vinetai Muižniecei. Pēc A. Šķēles atgriešanās politikā M. Kučinskis ieņēma vietu partijas valdē, bet 2010. gada pavasarī, kad V. Muižniece tika ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi, atguva arī Saeimas frakcijas vadītāja amatu. 2010. gada okobrī ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta.

11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās M. Kučinskis kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, nebūdams to veidojošo partiju biedrs (Tautas partija šajās vēlēšanās vairs nepiedalījās, taču M. Kučinski atbalstīja savienībā ietilpstošā Liepājas partija), bet netika ievēlēts. No 2011.g. novembra viņš darbojās Latvijas Lielo pilsētu asociācijā padomnieka, izpilddirektora vietnieka, pēc tam (no 2013. gada septembra) izpilddirektora statusā[5], kā arī vadīja Liepājas pilsētas pārstāvniecību. 2014. gada vasarā M. Kučinskis kļuva par 11. Saeimas deputātu pēc tam, kad Iveta Grigule tika ievēlēta Eiropas Parlamentā.

2014. gada Saeimas vēlēšanās M. Kučinskis tika ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju. Pēc ievēlēšanas viņš apliecināja, ka kļūs par šīs partijas biedru.[6]

2016. gada janvārī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis nominēja M. Kučinski Ministru prezidenta amatam. Viņa vadītā valdība tika apstiprināta 2016. gada 11. februārī.

Premjera prioritātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezentējot 2017.g. budžetu Saiemā[7], M. Kučinskis nosauca sociālas problēmas par "trīs māsiņam, kuras bieži ir sauktas par svarīgām, bet allaž ir palikušas bāreņos, tās ir — izglītība, veselības aprūpe un demogrāfija". Viņš iezīmēja ambiciozo mērķi — tuvāko 7 gadu laikā izveidot budžetu, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju.

Arī premjers uzsvēra nepieciešāmību nodrošināt zemāko darba algas likmi skolotājiem līdz 680 eiro mēnesī un attīstīt profesionāli izglītību, jo "ekonomiskās emigrācijas iespaidā pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par 20%." Lai mazinātu darbaspēka deficītu, profesionālajai izglītībai 2017. gada budžetā ir paredzēti naudas līdzekļi, kas nodrošinās 8800 profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu.

Demogrāfijas politikas ietvaros tika paredzēts papildus finansējums pabalstiem ģimenēm, kurās ir četri un vairāk bērnu, apgādnieku zaudējušiem bērniem, braukšanas maksas atvieglojumi bērniem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Laimdota Straujuma
Latvijas Ministru prezidents
2016. gada 11. februāris — pašlaik
Pēctecis:
amatā
Priekštecis:
Andrejs Radzevičs
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
2004. gada 2. decembris2006. gada 7. novembris
Pēctecis:
Aigars Štokenbergs