Gada vārds Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Gada vārds Latvijā ir Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju rīkota anketēšana par gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu latviešu valodā. Aptauja tiek rīkota kopš 2003. gada katra gada beigās.

Šādas akcijas tiek rīkotas, lai rūpētos par latviešu valodas attīstību un pievērstu uzmanību nevēlamu vārdu ienākšanai latviešu valodā. Tiek iesaistīta sabiedrība, kas var izteikt domas, iesūtot savus priekšlikumus attiecīgās kategorijās. Kad iesūtītie materiāli ir apkopoti, žūrija, kurā piedalās RLB LVAK, LRS un LZA TK pārstāvji, izvērtē sabiedrībā plaši un aktuāli novērojamas vēlamas un nevēlamas leksiskas un frazeoloģiskas parādības, kā arī spārnoto teicienu klāstu. Žūrija pavēstī savu vērtējumu sabiedrībai, tādējādi iesacīdama veiksmīgus, latviešu valodā derīgus jaunvārdus un citus aktualizējušos vārdus, vai gluži pretēji — norādīdama un paskaidrodama, ko būtu jāatzīst par nevēlamu.

Aptaujas rezultātus paziņo īpašā konferencē nākamā gada janvārī.

Trīs nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kategorijā gada vārds var izvirzīt gada spilgtāko, trāpīgāko vārdu, kas pirmo reizi izskanējis, popularitāti iemantojis vai atguvis attiecīgajā gadā un veidots pēc latviešu valodas likumībām.

Gada nevārds ir nejēdzīgākais vārds, nejēdzīgākais vārda lietojums vai nejēdzīgākais liekais svešķermenis, kas parādījies, kļuvis manāmi dzirdamāks vai jauno, tam neiederīgo nozīmi iemantojis attiecīgajā gadā.

Savukārt spārnotais teiciens ir trāpīgākais, negaidītākais, izteiksmīgākais izteiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts attiecīgajā gadā.

Atzītie gada vārdi, nevārdi un teicieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vārds Nevārds Spārnotais teiciens
2003 zīmols (anglisma „brands” jeb „brends” vietā) eiro „Zelta rokas” (jaunā, negatīvā nozīmē — atsaucoties uz veselības ministra Āra Audera „pateicību” skandālu)
2004 mēstule (anglisma „spams” vai „elektroniskā liekpasta vēstules” vietā) māsterplāns (anglisms) „Valsts deg zilās ugunīs” (ar nozīmi „valsts krīze”)
2005 smacenis (rakstnieka Anšlava Eglīša darinājums, ko lieto anglisma „smogs” vietā) centrs (nevajadzīgi plaši sastopama nozīme — „liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek”) „Vanags noknāba cālīti” (radies laikā, kad no arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītās luterāņu baznīcas tika izslēgts mācītājs Juris Cālītis)
2006 draugoties („draugiem.lv” un līdzīgu vietņu lietotāju darbības apzīmējums); piem., „draugošanās vietne” hendlings (anglisms, kas dzīvu radību kontekstā izklausās pat neētisks) „Paņēma un uzmeta” (jau aktuāli folklorizējies izteiciens, radies no Jūrmalgeitas sarunām)
2007 ēnstrādnieks (nelikumīgi nodarbinātas personas) siera produkts (neveiksmīgs tulkojums no angļu valodas) „Bojāts horizontālais taimkods” (tam sekoja Jāņa Holšteina atkāpšanās no LTV direktora amata)
2008 talkot (sakarā ar nesen notikušo „Lielo talku”) šis te... šo te... (sakarā ar liekvārdību) „Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama” (Edgars Zalāns)
2009[1] glābējsilīte (jaunvārds) saīsināt (darbiniekus) (rusisms) „Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?” (veselības ministres Baibas Rozentāles replika)
2010[2] zibakcija (anglisma „flešmobs” vietā) pa lielam (rusisms) „Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā” (Ministru prezidenta Valda Dombrovska frāze)
2011[3] staidzināt (vest pastaigāties mājdzīvnieku) konsolidēt „Rīkojums Nr. 2” (Prezidenta Valda Zatlera ierosinātais referendums par Saeimas atlaišanu)
2012[4] ziemotne (putnu ziemošanas vieta) uzrunāt (problēmu) (rusisms) Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta” (Valdis Dombrovskis par Dzintara Zaķa auto iegādi)
2013[5] pašbilde
(žargona vārds)
(ar mobilo tālruni uzņemtais fotopašportrets; angļu analogs selfie) dīli, dīlošana, dīlot (anglisms) „Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!” (Valsts Prezidents Andris Bērziņš)
2014[6] ausīši (ausu sildītāji, apģērba gabals) aplikācija (ja domāta lietotne, lietojumprogramma) „Nē, tā es neesmu”
„Tu zini, kas es esmu?”
(Inguna Sudraba)
(Artuss Kaimiņš)
2015[7] atkraste (jūras (arī okeāna vai ezera daļa), kas sākas no krasta, bet neietver dziļjūru) uzstādījums (ar nozīmi 'mērķis'; 'iestatījums' (datorikā); 'nostādne'; 'princips'; 'iecere'; 'tēma' („sarunu uzstādījums”); 'priekšstats' u.tml.) „Salauztā slotaskāta krimināllieta” (presē lietots apzīmējums krimināllietai pret Daini Rūtenbergu par Krimas aneksijas atbalsta demonstrācijā saliekto Krievijas karoga kātu)
2016[8] jaunuzņēmums (uz kādu novatorisku ideju vai jaunu tehnoloģiju balstītas uzņēmējdarbības sākotnējais posms) ekselence (ja lietots ar nozīmi 'izcilība') „Mans dopings ir mana tauta” (no LTV raidījuma „Sporta studija” intervijas ar Mairi Briedi)[9]
2017[10] straumēt, straumēšana (Tautā plaši lietota atbilsme angļu valodas vārdam streaming) transporti (daudzskaitlī) „Vislabāk ir dzemdēt Latvijā!” (Veselības ministres Andas Čakšas teiciens)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]