Ainārs Šlesers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ainārs Šlesers
Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.jpg
Ainārs Šlesers 2010. gadā
Latvijas satiksmes ministrs
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2009. gada 12. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Ivars Godmanis
Priekštecis Krišjānis Peters
Pēctecis Kaspars Gerhards
Amatā
2004. gada 9. marts — 2006. gada 17. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Indulis Emsis
Aigars Kalvītis
Priekštecis Roberts Zīle
Pēctecis Krišjānis Peters
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
1998. gada 26. novembris — 1999. gada 10. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Vilis Krištopans
Priekštecis Laimonis Strujevičs
Pēctecis Ingrīda Ūdre

Dzimšanas dati 1970. gada 22. janvārī (47 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Jaunā partija (1998—2002)
LPP (2002—2007)
LPP/LC (2007—2011)
Vienoti Latvijai (2013—pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Inese Šlesere
Profesija uzņēmējs
Augstskola nav augstākās izglītības

Ainārs Šlesers (dzimis Ainārs Leščinskis[1] 1970. gada 22. janvārī Rīgā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, bijušais satiksmes ministrs, ekonomikas ministrs un Rīgas vicemērs. Kopš 2013. gada — partijas "Vienoti Latvijai" priekšsēdētājs.

A. Šlesers ir miljonārs, līdzās Aivaram Lembergam un Andrim Šķēlem tiek uzskatīts par vienu no trim ietekmīgajiem "oligarhiem".[2]

No 1998. gada, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, bijis trīs partiju un vienas partiju apvienības dalībnieks: Jauno partiju (1998—2002), Latvijas Pirmo partiju (2002—2007), LPP/LC (2007—2011) un "Vienoti Latvijai" (2013), visas šīs organizācijas kādā to darbības posmā vadījis. A. Šlesers ir bijis vairāku Saeimu deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnību pavadījis Rīgā, Ķengaragā. Nodarbojies ar sportu, īpaši austrumu cīņas mākslām. A. Šleseram ir vidējā izglītība,[3] kuru ieguvis Rīgas 25. vidusskolā. Mēģinājumi iegūt augstāko izglītību nav bijuši sekmīgi, lai gan no 1999. līdz 2002. gadam A. Šlesers studēja Latvijas Kristīgajā akadēmijā.[4]

1992. gadā pieņēma sievas Ineses Šleseres uzvārdu. Pēc mācībām tehnikumā laikā no 1992. līdz 1994. gadam A. Šlesers dzīvoja Norvēģijā, kur izglītojās tautskolā,[5] vadīja Latvijas-Norvēģijas kopuzņēmumu «Latvijas informācijas un tirdzniecības centrs» un ieguva biznesa partnerus, ar kuriem kopā 1990. gadu vidū sāka uzņēmējdarbību Latvijā, sekmējot norvēģu mazumtirdzniecības uzņēmumu ienākšanu Latvijā. Par A. Šlesera veiksmi biznesā liecina fakts, ka viņš tiek iekļauts Latvijas miljonāru sarakstā jau kopš 1997. gada.[6] Vienlaikus A. Šlesera patiesais īpašumu apjoms un ienākumi gan pagātnē, gan šodien nav droši zināmi un viņa ienākumu deklarācijas nav sniegušas pienācīgu iespaidu par uzņēmēja finanšu stāvokli.[7]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā A. Šlesers sāka darboties politikā un tika ievēlēts 7. Saeimā no paša pirms vēlēšanām izveidotās Jaunās partijas saraksta. No 1998. gada 26. novembra līdz 1999. gada 10. maijam viņš Viļa Krištopana valdībā bija ekonomikas ministrs. 1999. gadā pēc Ministru prezidenta pieprasījuma atkāpās no ministra amata un atgriezās Saeimā. 2000. gadā Jaunā partija sašķēlās un tās izveidotājs A. Šlesers pat tika izslēgts no partijas. Tādēļ bija jāveido jauns politiskais spēks: 2001. gadā A. Šlesers izveidoja Jauno kristīgo partiju, bet 2002. gada oktobrī jau paša izveidotās kristīgi liberālās Latvijas Pirmās partijas sastāvā viņš kļuva par 8. Saeimas deputātu un Ministru prezidenta biedru Einara Repšes valdībā. 2004. gadā pēc Ministru prezidenta pieprasījuma atkāpās no Ministru prezidenta biedra amata un atgriezās Saeimā. Pēc E. Repšes valdības krišanas A. Šlesers ieguva Ministru prezidenta biedra amatu arī Induļa Emša valdībā, vienlaikus pildot arī satiksmes ministra pienākumus. A. Šlesers palika Satiksmes ministra amatā arī Aigara Kalvīša valdībā, taču pēc Ministru prezidenta pieprasījuma saistībā ar tā saukto Jūrmalgeitas skandālu, kurā A. Šlesers bija viena no centrālajām personām (tomēr netika apsūdzēts un krimināllietā piedalījās vien kā liecinieks), atkāpās 2006. gada 17. martā un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2006. gada oktobrī A. Šlesers tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī atgriezās satiksmes ministra amatā A. Kalvīša otrajā valdībā. 2007. gadā apvienojās A. Šlesera vadītā Latvijas Pirmā partija un viens no vecākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā - "Latvijas Ceļš", bet A. Šlesers kļuva par vienu no jaunizveidotās partijas LPP/LC līdzpriekšsēdētājiem. Pēc A. Kalvīša atkāpšanās A. Šlesers saglabāja savu amatu arī partijas biedra Ivara Godmaņa valdībā. Pozitīvi izteicies par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem.[8]

Pēc I. Godmaņa valdības krišanas A. Šlesers atgriezās Saeimā un uzsāka gatavošanos 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kurās startēja kā LPP/LC līderis Rīgā un guva atzīstamus panākumus: tika ievēlēts Rīgas domē, izveidoja koalīciju ar "Saskaņas Centru" un kļuva par domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vietnieku. Lai arī pirms vēlēšanām izvirzītie mērķi darbam Rīgas pašvaldībā bija vērienīgi, tomēr jau 2009. gada 14. novembrī LPP/LC kongresā, kur A. Šleseru ievēlēja par partijas vienīgo priekšsēdētāju, viņš pieteica sevi kā LPP/LC 10. Saeimas vēlēšanu saraksta līderi, vienlaikus izvirzot mērķi gāzt šobrīd pie varas esošo Valda Dombrovska valdību un ieņemt Ministru prezidenta amatu, negaidot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Saeimas vēlēšanās LPP/LC piedalījās apvienībā "Par Labu Latviju", kura pieteica A. Šleseru kā Ministru prezidenta amata kandidātu. Vēlēšanu kampaņa tika veidota ap Šlesera tēlu, uzsverot viņa "jaudu" un potenciālu uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju. Pēc šīs kampaņas A. Šlesers ieguva apzīmējumu "Buldozers". 2010. gada oktobrī viņš tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības saraksta ar pārliecinoši labāko rezultātu Rīgas vēlēšanu apgabalā, tomēr sarakstam kopumā vēlēšanās veicās slikti un, neraugoties uz ievērojamajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, tas ieguva tikai 8 vietas parlamentā.

A. Šlesera ilgstošās politiskās darbības laikā ir piedzīvoti vairāki skandāli, kas rada priekšstatu par viņa izmantotajām metodēm, piemēram, tā sauktā Jūrmalgeitas krimināllieta,[9][7] kurā viņš bija liecinieka statusā, vai Satiksmes ministra, kas tobrīd bija A. Šlesers, šofera dēla Kaspara Upenieka iecelšana ministrijas pārraudzībā esošās AS "Pasažieru vilciens" valdē.[7] Tomēr atšķirībā no citiem politiķiem, kurus mēdz uzskatīt par vietējiem oligarhijas pārstāvjiem (Aivars Lembergs, Andris Šķēle) A. Šlesers līdz 2011. gadam nebija ticis apsūdzēts par iespējamu iesaisti nelikumīgās darbībās (kukuļošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atrašanās interešu konfliktā u.c.).[7]

2011. gada 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās A. Šlesera vadītā partija piedalījās ar nosaukumu "Šlesera Reformu partija LPP/LC". Neraugoties uz ievērojamajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, rezultāti bija pieticīgi un saraksts nepārvarēja 5% barjeru. 2011. gada 1. decembrī partijas kongress izlēma par partijas likvidāciju, pirms tam atgriežoties pie iepriekšējā nosaukuma LPP/LC.

2013. gada decembrī A. Šlesers atgriezās politikā, vispirms iestājoties partijā "Vienoti Latvijai", bet pēc tam kļūdams par tās priekšsēdētāju.[10]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Šlesera sieva Inese Šlesere arī ir politiķe, LPP/LC biedre un Saeimas deputāte. Ģimene būvē māju kopīpašumā esošā zemes gabalā Jūrmalā, Bulduros.[11][12] Pārim ir pieci bērni.[13] A. Šlesers un ģimene apmeklē dažādu draudžu dievkalpojumus, tai skaitā viņš ir darbojies arī draudzē Jaunā paaudze, ko vada Aleksejs Ledjajevs.[14][15] Reliģisko konfesiju līderi tradicionāli atbalsta A. Šlesera pārstāvētos politiskos spēkus, jo to programmā prioritāte ir kristīgās un ģimenes vērtības.[16]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Laimonis Strujevičs
Latvijas Ekonomikas ministrs
1998. gada 26. novembris1999. gada 10. maijs
Pēctecis:
Ingrīda Ūdre
Priekštecis:
Roberts Zīle
Krišjānis Peters
Latvijas Satiksmes ministrs
2004. gada 9. marts2006. gada 17. marts
2006. gada 7. novembris2009. gada 12. marts
Pēctecis:
Krišjānis Peters
Kaspars Gerhards