Kārlis Ādamsons
| ||||||||||||
Kārlis Oskars Ādamsons (1884—1958) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1884. gada 16. februārī Mazsalacas pagastā. 1904. gadā beidza Baltijas Skolotāju semināru un strādāja par skolotāju Biķernieku draudzes skolā (1904—1905), bet no 1905. līdz 1909. gadam Donas apgabala latviešu kolonijā. No 1909. līdz 1911. gadam studēja Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē, no 1912. līdz 1914. gadam viņš turpināja studijas Bernes Universitātē, kur 1914. gada 13. jūlijā aizstāvēja dr. med. disertāciju par operācijas lauka apstrādi-dezinfekciju ar benzīnu un alkoholu. Pirmā pasaules kara laikā no 1914. gada strādāja Maskavas guberņas Broņņicas apriņķī par zemstes ārstu un sanatorijas vadītāju.
Pēc Februāra revolūcijas atgriezās dzimtenē un no 1917. gada 13. marta vadīja Vidzemes Zemes padomes Sanitāro nodaļu, pēc 1917. gada septembra darbojās Rīgas Demokrātiskais blokā, 18. decembrī parakstīja tā pārstāvju lūgumu Oberosta virspavēlniekam atļaut sasaukt sapulci Latvijas nākotnes apspriešanai. 1919. gadā vadīja Latvijas SPR Veselības daļu.[1]
Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām bija Rēzeknes Pedagoģiskās skolas direktors (1920—1924) un Rēzeknes skolu ārsts (1924—1926). Vēlāk strādāja par Latvijas skolotāju slimo kases ārstu (1926—1934) un Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktoru (1928—1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma strādāja privātpraksē (1934—1940).[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Ādamsonu ievēlēja par Latvijas Universitātes docentu, viņš lasīja lekcijas darba higiēnā un sociālajā medicīnā. Vācu okupācijas laikā strādāja par ārstu Rīgā. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur bija Baltijas Universitātes Fizioloģijas un Fizioloģiskās ķīmijas katedras vadītājs (1947—1949). 1949. gadā Dr. K. Ādamsons kopā ar ģimeni emigrēja uz ASV. Miris 1958. gada 30. aprīlī Ņujorkā.[3]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ādamsons K. Medicīniskās palīdzības noorganizēšana. "Nākotnes spēks", 1929, nr. 1, 3.—8. lpp.
- Ādamsons K. Balneoloģiskā ārstēšanās. Nākotnes spēks, 1934, nr. 3, 145.—149. lpp.
- Ādamsons K. Dr. Chaims Gridzinskis. Nākotnes spēks, 1934, nr. 3, 182.—183. lpp.
- Ādamsons K. Kas katram jāzina par sirdi un sirds slimībām, bet ko parasti nezin. Dienas lapa, 02.15.1934.; 02.22.1934.; 03.01.1934.; Cukurslimība. Dienas lapa, 04.12.1934.; Difterijas apkarošana. Dienas lapa, 04.26.1934.; Darba nozīme veselības kopšanā. Dienas lapa, 05.03.1934.; Kādam jābūt mūsu svaram. Sievietes pasaule, 05.15.1936.; Par mazasinību. Sievietes pasaule, 12.01.1936.; Ādamsons K. Maiorkas vijolīte. Sievietes pasaule, 07.01.1937.; C vitamīns mūsu uztura vielās. Sievietes pasaule, 08.15.1937.; Laika maiņas slimības. Sievietes pasaule, 10.15.1937.; Par žultsakmeņiem. Sievietes pasaule, 12.01.1937.; Kā cīnīties pret nogurumu. Sievietes pasaule, 01.15.1938.
- Ādamsoni A. un K. Aizrādījumi slimo kopšanai mājās. Rīga: Kultūras Draugs, 1936.
- Ādamsons K. Tautas veselība atkarībā no dzīvokļa. Tautas veselība, 1927, 5. burtnīca, 104. lpp.
- Ādamsons K. Gripa-infuence. Nākotnes spēks, 1927, nr. 1, 19.—24. lpp.; Vitamīnu trūkums ziemas barībā. Nākotnes spēks, 1927, nr. 2, 72.—76. lpp.; Muša kā slimību izplatītāja. Nākotnes spēks, 1927, nr. 3, 151.—152. lpp.; Vēlreiz par masalām. Nākotnes spēks, 1927, nr. 4, 194.—196. lpp.; Kā izsargāt bērnus no saaukstēšanās pavasarī. Nākotnes spēks, 1927, nr. 4, 202.—203. lpp.; Bērnu veselības uzraudzība skolās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 236.—238. lpp.; Vasaras mēnešos vairāk gaisa un saules. Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 244.—245. lpp.; Kādā vecumā visvairāk slimo skolotāji? Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 260.—261. lpp.; Asinssērga un izsargāšanās no tās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 6; Barība. Nākotnes spēks, 1927, nr. 7, 8, 9, 10; Vēlreiz par bērnu veselības uzraudzīšanu skolās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 9; Lipīgās slimības. Nākotnes spēks, 1927, nr. 11, 540.—548. lpp., nr. 12, 598.—606. lpp. Tuberkuloze. Nākotnes spēks, 1928, nr. 1, 19.—26. lpp.; Vēlreiz par masalām. Nākotnes spēks, 1928, nr. 4, 194.—196. lpp.; Kas katram jāzina par sirdsslimībām. Nākotnes spēks, 1928, nr. 6, 294.—298. lpp.; Skolēnu brokastis. Nākotnes spēks, 1928, nr. 8, 407.—410. lpp.; Vēlreiz par skolēnu brokastīm. Nākotnes spēks, 1928, nr. 10, 509.—513. lpp.
- Ādamsons K. Latvijas skolotāju kopējās slimo kases bērnu apskates. Nākotnes spēks, 1927, nr. 2, 72.—76. lpp.; 1927, nr. 3, 134.—137. lpp.; 1928, nr. 7, 370. lpp.
- Ādamsons K. Skolas bērnu vidējais garums un svars Rīgā. Nākotnes spēks, 1927, nr. 3, 131.—133. lpp.
- Ādamsons K. Cilvēka miesas temperatūra. Nākotnes spēks, 1931, nr. 4, 188.—193. lpp.; Kā pavadīt brīvo laiku. Nākotnes spēks, 1931, nr. 7, 329—334. lpp.; Par badošanos. Nākotnes spēks, 1931, nr. 8, 386.—388. lpp.; Ārstnieciskās palīdzības organizēšana slimo kasēs. Nākotnes spēks, 1931, nr. 9, 438.—448. lpp.; Skolotāji un tuberkuloze. Nākotnes spēks, 1931, nr. 12, 560.—564. lpp.[4]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kārlis Oskars Ādamsons. no: Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011, 342. lpp.;
- Dr. Kārlis Ādamsons sen. LĀZA apkārtraksts 1958, Nr. 59.
- Pirmā Rēzeknes paidagoģisko kursu vadītāja Dr. K. Ādamsona 60 gadi. Daugavas Vēstnesis. 1944. 22. februārī
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Vīksna A. Veselības aizsardzības jautājumi Latvijā (1918—1919). Rīga, 1974.
- ↑ biographien.lv no "Latvijas medicīniska personāla saraksts", Rīga: 1929.; 1939.
- ↑ latgalesdati.du.lv
- ↑ Rita Grāvere. Kārļa Ādamsona (1884—1958) devums bērnu veselības aizsardzībā 20. gs. 20. gados Arhivēts 2019. gada 3. novembrī, Wayback Machine vietnē. LU Zinātniskie raksti 800. sējums (2014)