Dona
| Dona | |
|---|---|
| Nosaukums citas valsts teritorijā: | |
 Dona
|
krievu: Дон |
.jpg) | |
 | |
| Izteka | Viduskrievijas augstiene, pie Novomoskovskas |
| Ieteka | Azovas jūra, Taganrogas līcis |
| Baseina valstis | Krievija,  Ukraina
|
| Caurteces valstis | Krievija
|
| Garums | 1870 km |
| Iztekas augstums | 180 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 180 m |
| Vidējā caurtece | 900 m³/s |
| Baseina platība | 422 000 km² |
| Galvenās pietekas | Doņeca, Hopjora, Medvedica |
 Dona Vikikrātuvē
| |
Dona (krievu: Дон) ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos. Pēc baseina platības, kura ir 422 000 km2, tā ir mazāka tikai par Volgu, Dņepru, Donavu un Kamu. Upes kopējais garums ir 1870 km, kas tādējādi to padara par piekto garāko upi Eiropā.
Upes gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā sākas Viduskrievijas augstienes dienvidu malā; dziļā ielejā tek cauri meža stepju un stepju zonai, visur izveidodama augstu labo un zemu kreiso krastu. Lejtecē zemajā kreisajā krastā plaši niedru un zāļu purvi, kas pavasaros pārplūst līdz 10 km platumā. Sausuma dēļ vasarā Dona saraujas samērā šaura (200-400 m) un sekla, tādēļ Donai kā satiksmes ceļam maza vērtība. Ietek Azovas jūrā, sadaloties vairākās attekās.[1]
Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētas upes krastos (no iztekas līdz ietekai) ir Novomoskovska, Epifaņa, Lankova, Lebedjaņa, Zadonska, Semiluki, Novovoroņeža, Ļiski, Pavlovska, Serafimoviča, Kalača pie Donas, Volgodonska, Cimļanska, Konstantinovska, Semikarakorska, Aksaja, Rostova pie Donas un Azova.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Donas upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas vai no skitu valodas dānu ("upe"), no kā atvasināts tās grieķiskais nosaukums Tanais (Τάναϊς). Upes lejtecē bija sengrieķu kolonija Tanaisa, kas viduslaikos piederēja Venēcijai, vēlāk Dženovai ar nosaukumu Tana. Savulaik tradicionāli Dona tika uzskatīta arī par Eiropas galējo austrumu robežu.[2] Osmaņu impērijas laikā to pārdēvēja par Azaku.
Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Donas lielākās pietekas ir Doņeca, Hopjora un Medvedica.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 5763. sleja.
- ↑ Kenneth Chase. Firearms: A Global History to 1700. Cambridge : Canbridge University Press, 2003. 56. lpp. ISBN 0-521-82274-2.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|