Dona

Dona
	Nosaukums citas valsts teritorijā:
Dona	krievu: Дон
	Dona Voroņežas apgabalā
	Donas baseins
Izteka	Viduskrievijas augstiene, pie Novomoskovskas
Ieteka	Azovas jūra, Taganrogas līcis
Baseina valstis	Krievija, Ukraina
Caurteces valstis	Krievija
Garums	1870 km
Iztekas augstums	180 m
Ietekas augstums	0 m
Kritums	180 m
Vidējā caurtece	900 m³/s
Baseina platība	422 000 km²
Galvenās pietekas	Doņeca, Hopjora, Medvedica
	Dona Vikikrātuvē

Dona (krievu: Дон) ir upe Krievijas Eiropas daļas dienvidos. Pēc sateces baseina platības, kura ir 422 000 km², tā ir mazāka tikai par Volgu, Dņepru, Donavu un Kamu. Upes kopējais garums ir 1870 km, kas tādējādi to padara par piekto garāko upi Eiropā.

Upes gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā sākas Viduskrievijas augstienes dienvidu malā; dziļā ielejā tek cauri meža stepju un stepju zonai, visur izveidodama augstu labo un zemu kreiso krastu. Lejtecē zemajā kreisajā krastā plaši niedru un zāļu purvi, kas pavasaros pārplūst līdz 10 km platumā. Sausuma dēļ vasarā Dona saraujas samērā šaura (200-400 m) un sekla, tādēļ Donai kā satiksmes ceļam maza vērtība. Ietek Azovas jūrā, sadaloties vairākās attekās.^[1]

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas upes krastos (no iztekas līdz ietekai) ir Novomoskovska, Epifaņa, Lankova, Lebedjaņa, Zadonska, Semiluki, Novovoroņeža, Ļiski, Pavlovska, Serafimoviča, Kalača pie Donas, Volgodonska, Cimļanska, Konstantinovska, Semikarakorska, Aksaja, Rostova pie Donas un Azova.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Donas upes nosaukums cēlies no sarmatu valodas vai no skitu valodas dānu ("upe"), no kā atvasināts tās grieķiskais nosaukums Tanais (Τάναϊς). Upes lejtecē bija sengrieķu kolonija Tanaisa, kas viduslaikos piederēja Venēcijai, vēlāk Dženovai ar nosaukumu Tana. Savulaik tradicionāli Dona tika uzskatīta arī par Eiropas galējo austrumu robežu.^[2] Osmaņu impērijas laikā to pārdēvēja par Azaku.