Kārlis Ernests Heinrihs Šmits (vācu: Carl Ernst Heinrich Schmidt; 1822—1894) bija vācbaltu farmaceits. Tērbatas Universitātes profesors (1852), dekāns (1863—1866) un (1891—1892).[1] Pētīja vielmaiņas procesus, kuņģa sālsskābes mijiedarbību ar pepsīnu, vēlāk pievērsās ģeoķīmijai.
Dzimis 1822. gada 13. jūnijā Jelgavas aptiekāra Kristofa Heinriha Šmita (1787—1866) un viņa sievas Karolīnes Dorotejas Adelheides (1803—1835) ģimenē.
Mācījās Jelgavas ģimnāzijā. Studēja ķīmiju un medicīnu Berlīnes Universitātē (1842—1943) un Gīsenes Universitātē (1843—1844), kur 1844. gadā pie Justusa fon Lībiga aizstāvēja Dr. phil. par augu gļotu pētījumu. Pabeidza medicīnas studijas Getingenes Universitātē (1844—1845), kur 1845. gadā ieguva dr. med. grādu.
Strādāja Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā (1845), 1847. gadā kļuva par Tērbatas Universitātes privātdocentu, 1850. gadā viņu ievēlēja par ārkārtas profesoru un Farmaceitiskā institūta vadītāju, 1852. gadā par medicīnas ķīmijas profesoru.