Kārlis Degteris–Dekderis
| ||||||||||||||
|
Kārlis Degteris–Dekderis (1896—1942) bija latviešu virsnieks. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par par kaujām Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 21./22. martā pie Lēģeru mājām un 28. maijā pie Mentes mājām Kraukļu pagastā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1896. gada 3. maijā Druvienas pagastā. Mācījās Bulduru dārzkopības skolā, tad strādāja par dārznieku Druvienā. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada augusta līdz 1917. gada novembrim viņš dienēja Krievijas impērijas armijā. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada marta līdz maijam komandēja Liezēres apkārtnes nacionālo partizānu vienības cīņas pret lieliniekiem, pēc tam 17. jūnijā pievienojās Latvijas armijai. Pēc kara beigām dienēja 3. Latgales divīzijas štābā, tad Aviācijas pulkā.
Otrā pasaules kara laikā pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā strādāja par grāmatvedi Rīgas pilsētas izpildkomitejas projektēšanas kantorī. 1941. gada 14. jūnija deportācijas viņu apcietināja un deportēja uz PSRS, kur ieslodzīja Usoļlaga nometnē. Nošauts 1942. gada 7. aprīlī, bet čeka apgalvoja, ka viņš miris no plaušu karsoņa 1944. gada 20. novembrī.[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira.