Kārlis Karlsons (1886—1919)
|
Kārlis Karlsons bija latviešu revolucionārs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzima 1886. gadā Dundagas pagasta zemnieku ģimenē. Pašizglītojās. 1903. gadā iesaistījās marksistiskā pulciņā "Ausma". Mežabrālis 1905.—1907. gada revolūcijā. 1905. gada 6. martā sarīkoja baznīcas demonstrāciju Ventspilī. 1. Kurzemes kaujinieku pulka sastāvā piedalījās Dundagas pils nodedzināšanā un Talsu kaujā, darbojās nodevēju un spiegu iznīcināšanas grupā. 1906. gadā pārvācās uz Omsku, kur darbojās KSDS partijā. 1907. gadā mēģināja šķērsot robežu ar Vāciju, arestēts, bet izbēga un atgriezās Omskā. Pēc Februāra revolūcijas kļuva par KSDSP Omskas pilsētas komitejas locekli un latviešu sekcijas vadītāju. Pēc Oktobra revolūcijas — Omskas Izglītības komitejas vadītāja vietnieks, Revolucionārā tribunāla loceklis, Rietumsibīrijas latviešu grupas sekretārs. No 1918. gada aprīļa — latviešu avīzes "Sibīrijas Cīņa" redaktors. Pagrīdes KSDSP Omskas pilsētas komitejas loceklis no 1918. gada pavasara, tās priekšsēdātājs no 1919. gada. 1919. gada augustā K. Karlsonu arestēja kolčakovieši, nošauts 12. novembrī.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.