Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)
| ||||||||||
|
Kārlis Krūmiņš (dzimis 1890. gada 26. decembrī, miris 1966. gada 31. oktobrī) bija augsnes zinātnieks, agroķīmiķis.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Viļķenes pagastā. Mācījies Vitrupes pamatskolā, Liepupes draudzes skolā un Limbažu pilsētas skolā. No 1912. līdz 1918. gadam studējis Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē.
Pirmā pasaules kara laikā evakuējies uz Maskavu, kur 1917. gadā bijis profesora K. Blahera asistents. No 1918. gada līdz 1920. gadam strādājis Maskavā Kūdras akadēmijā.
1921. gadā atgriezies Latvijā, kļuvis par asistentu Latvijas Universitātes Ķīmijas katedrā. No 1921. gada Latvijas Universitātes, pēc tam Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docētājs. 1926. gadā iestājās Vispasaules Augsnes pētnieku biedrībā. 1929. gadā izstrādāja atestācijas darbu “Metodes augsnes reakcijas noteikšanā”. 1932. gadā K. Krūmiņu ievēlēja par privātdocentu. 1939. gadā K. Krūmiņš sāka strādāt jaundibinātajā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, lasīja lekcijas augsnes zinātnē un mineraloģijā.[2] 1944. gadā Krūmiņš tika iecelts par izveidotās Ģeoloģijas un mineraloģijas katedras vadītāju. 1945. gadā K. Krūmiņu ievēlēja par profesoru specialitātē — meža augsnes zinātne. 1950. gadā tika izveidota Augsnes zinātnes un ģeoloģijas katedra un par tās vadītāju kļuva Kārlis Krūmiņš. No 1955. līdz 1964. gadam Krūmiņš vadīja Zemkopības un augsnes zinātnes katedru.[3]
No 1956. gada līdz mūža beigām bija Vissavienības Augsnes pētnieku biedrības Latvijas filiāles priekšsēdētājs.
Viņš ir publicējis vairāk nekā 80 zinātnisko darbu, rediģējis zinātnisko rakstu krājumu “Augsne un raža” u.c. zinātniskos izdevumus.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 517. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 «Novadnieku enciklopēdija. Krūmiņš Kārlis». Limbažu galvenā biblioteka. Skatīts: 2020-06-01.[novecojusi saite]
- ↑ «Vēsture». LLU Lauksaimniecības fakultāte. Skatīts: 2016-10-10.
|