Viļķenes pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viļķenes pagasts
Viļķenes pagasts LocMap.png
Viļķenes pagasta karogs Viļķenes pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Limbažu novads
Centrs: Viļķene
Platība: 224,5 km2
Iedzīvotāji (2010): 1430[1]
Blīvums: 6.4 iedz./km2
Mājaslapa: www.vilkene.lv
Viļķenes pagasts Vikikrātuvē

Viļķenes pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Pāles, Katvaru un Limbažu pagastiem un Salacgrīvas novada Liepupes pagastu un Salacgrīvas lauku teritoriju. Pagasta centrs ir Viļķenē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta otrajā pusē izveidojās Rūstūžu muižas (vācu: Rüssel) pagasts (1852) un Viļķenes muižas (Wilkenhof) pagasts (1870). 1935. gadā Viļķenes pagasta platība bija 89,4 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Viļķenes un Rūstužu ciema padomes, bet 1949. gadā pagastu likvidēja, abus ciemus iekļaujot Limbažu rajonā.

1954. gadā Viļķenes ciemam pievienoja Rūstužu un Āsteres ciemus, 1975. gadā - Vitrupes ciemu. 1990. gadā Viļķenes ciemu pārdēvēja par pagastu.[2] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Limbažu novadā.

Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1920. gada zemes reformai tagadējā Viļķenes pagasta teritorijā atradās Āsteres muiža (Poikern), Viļķenu muiža (Wilkenhof), Rūstužu muiža (Rüssel), Šķirstiņu muiža (Napkul), Ķirbižu (Aderkasa) muiža (Kirbisch, Kürbis) un Blomes muiža (Kulsdorf), kā arī Kārļamuiža, Indriķu pusmuiža, Knipja pusmuiža, Augustiņu pusmuiža, Tiržumu pusmuiža, Lapsiņu pusmuiža un Kollo meža muiža. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi Āsteres, Blomes, Ķirbižu muižu kungu mājas, kā arī Augustiņu pusmuižas centrs. Agrākā Šķirstiņu muižas kungu māja nodega 1999. gadā, Rūstužu muižas kungu māja 2002. gadā.[3]

Kolhozi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1948. gada 5. novembrī Šķirstiņos nodibināja pirmo Valmieras apriņķa lauksaimniecības arteli (l/a) "Dzirkstele", kurā bija 13 biedru. Pēc 1949. gada marta deportācijas notika zemnieku saimniecību piespiedu kolektivizācija, agrāko muižu teritorijās 1949. gada aprīlī dibināja nelielus lauksaimniecības arteļus (kolhozus), kurus apvienoja 1950. gadā:

  • Šķirstiņu l/a "Dzirkstele" (1948-1957) pievienoja Šķirstiņu l/a "Draudzība" (1949), Āsteres l/a "Āstere" (1950)
  • Viļķenes Budjonija vārdā nosauktajam l/a (kantoris “Augustiņos”, 1949-1957) pievienoja Viļķenmuižas l/a "Dzirnupe" (1950), Rūku l/a "Vētra" (1950), Viļķenes l/a “Centība” (1950)
  • Rūstužu Vorošilova vārdā nosauktajam l/a (1949-1957) pievienoja l/a "Savienība" (1950) un l/a "Trieciennieks" (1950)
  • Vitrupes l/a "Darba Karogs” (1949-1955) pievienoja Ķirbižu l/a "Līdums" (1950), Blomes l/a "Upesciems" (1950), Lapsiņu l/a "Nākotnes kalējs" (1950)
  • Ķirbižos pastāvēja I. Sudmaļa vārdā nosauktais l/a (1949-1957).

1957. gadā mazos kolhozus apvienoja padomju saimniecībās (sovhozos) "Vitrupe" un "Viļķene". 1992. gadā sovhozu zemi atkal sadalīja individuālās zemnieku saimniecībās.[3]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. 3,0 3,1 Viļķenes pagasta vēsture