Pāriet uz saturu

Viļķenes pagasts

Vikipēdijas lapa
Viļķenes pagasts
Viļķenes pagasta karogs Viļķenes pagasta ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Novads: Limbažu novads
Centrs: Viļķene
Kopējā platība:[1] 224,5 km2
  Sauszeme: 221,2 km2
  Ūdens: 3,4 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 1 080
Blīvums (2025): 4,9 iedz./km2
Mājaslapa: www.vilkene.lv
Viļķenes pagasts Vikikrātuvē

Viļķenes pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastiem. Pagasta centrs ir Viļķenē.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Upes: Dzirnupīte, Dzirnupīte, Šķirstiņa (Dzirnupīte).

Ezeri: Āsteres ezers, Mazezers.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

19. gadsimta otrajā pusē izveidojās Rūstūžu muižas (vācu: Rüssel) pagasts (1852) un Viļķenes muižas (Wilkenhof) pagasts (1870).

1891. gadā Viļķenes pagasta valdes protokolos atzīmēts, ka tā uz sava rēķina nosūtījusi uz dzelzceļu pārtikas palīdzību trūkumcietējiem nenosauktā Krievijas guberņā.[3]

1935. gadā Viļķenes pagasta platība bija 89,4 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Viļķenes un Rūstužu ciema padomes, bet 1949. gadā pagastu likvidēja, abus ciemus iekļaujot Limbažu rajonā.

1954. gadā Viļķenes ciemam pievienoja Rūstužu un Āsteres ciemus, 1975. gadā - Vitrupes ciemu. 1990. gadā Viļķenes ciemu pārdēvēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Limbažu novadā.

Līdz 1920. gada zemes reformai tagadējā Viļķenes pagasta teritorijā atradās Āsteres muiža (Poikern), Viļķenu muiža (Wilkenhof), Rūstužu muiža (Rüssel), Šķirstiņu muiža (Napkul), Ķirbižu (Aderkasa) muiža (Kirbisch, Kürbis) un Blomes muiža (Kulsdorf), kā arī Kārļamuiža, Indriķu pusmuiža, Knipja pusmuiža, Augustiņu pusmuiža, Tiržumu pusmuiža, Lapsiņu pusmuiža un Kollo meža muiža. Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi Āsteres, Blomes, Ķirbižu muižu kungu mājas, kā arī Augustiņu pusmuižas centrs. Agrākā Šķirstiņu muižas kungu māja nodega 1999. gadā, Rūstužu muižas kungu māja 2002. gadā.[5]

1948. gada 5. novembrī Šķirstiņos nodibināja pirmo Valmieras apriņķa lauksaimniecības arteli (l/a) "Dzirkstele", kurā bija 13 biedru. Pēc 1949. gada marta deportācijas notika zemnieku saimniecību piespiedu kolektivizācija, agrāko muižu teritorijās 1949. gada aprīlī dibināja nelielus lauksaimniecības arteļus (kolhozus), kurus apvienoja 1950. gadā:

  • Šķirstiņu l/a "Dzirkstele" (1948-1957) pievienoja Šķirstiņu l/a "Draudzība" (1949), Āsteres l/a "Āstere" (1950)
  • Viļķenes Budjonija vārdā nosauktajam l/a (kantoris “Augustiņos”, 1949-1957) pievienoja Viļķenmuižas l/a "Dzirnupe" (1950), Rūku l/a "Vētra" (1950), Viļķenes l/a “Centība” (1950)
  • Rūstužu Vorošilova vārdā nosauktajam l/a (1949-1957) pievienoja l/a "Savienība" (1950) un l/a "Trieciennieks" (1950)
  • Vitrupes l/a "Darba Karogs” (1949-1955) pievienoja Ķirbižu l/a "Līdums" (1950), Blomes l/a "Upesciems" (1950), Lapsiņu l/a "Nākotnes kalējs" (1950)
  • Ķirbižos pastāvēja I. Sudmaļa vārdā nosauktais l/a (1949-1957).

1957. gadā mazos kolhozus apvienoja padomju saimniecībās (sovhozos) "Vitrupe" un "Viļķene". 1992. gadā sovhozu zemi atkal sadalīja individuālās zemnieku saimniecībās.[5]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19352 790    
19592 450−0.54%
19672 459+0.05%
GadsIedz.±% g.p.
19791 890−2.17%
19891 581−1.77%
20001 642+0.34%
GadsIedz.±% g.p.
20111 253−2.43%
20211 086−1.42%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]
CiemsStatussIedzīvotāju
skaits
Āsteremazciems24 (2020)
Blomeskrajciems36 (2007)
Brīdagaskrajciems36 (2006)
Ķirbižimazciems15 (2020)
Lapsiņasskrajciems8 (2006)
Rūkasmazciems57 (2007)
Rūstužimazciems85 (2007)
Šķirstiņimazciems18 (2007)
Vaigažimazciems10 (2007)
Viļķenelielciems462 (2020)
Vitrupevidējciems69 (2020)

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. Viļķenes pagasta valdes sēžu protokoli 1890.–1895. 39. lpp.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. 1 2 «Viļķenes pagasta vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 30. aprīlī.
  6. OSP