Kārlis Pečaks

Kārlis Pečaks;
Personīgā informācija
Dzimis	1882. gada 23. jūnijā ; Mangaļu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1938. gada 27. aprīlī (55 gadi); Butovas poligons, Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Nodarbošanās	politiķis, marksists, revolucionārs

Kārlis Pečaks (1882–1938) bija latviešu marksists un revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas darbinieks (1918), LSPR Komisāru padomes rūpniecības komisāra vietnieks (1919).

Dzīvesgājums

Dzimis 1882. gada 23. jūnijā Mangaļu pagastā. 1909. gadā viņu uzņēma Latvijas Socialdemokrātijā (LSD), darbojās šīs partijas Rīgas (1909-10, 1914-1915) un Liepājas (1911) organizācijās. Laikrakstu "Biedris" un " Sociāldemokrāts" redakciju kolēģijas loceklis (1914-1917).

Pēc Februāra revolūcijas ievēlēts par Maskavas Strādnieku deputātu padomes locekli,^[1] pēc Oktobra revolūcijas bija Maskavas Revolucionārā tribunāla nodaļas vadītājs, vēlāk priekšsēdētāja vietnieks (1918). 1919. gada sākumā atgriezās Latvijā, bija LSPR Komisāru padomes rūpniecības komisāra vietnieks, 1920. gadā pēc evakuācijas uz Krieviju darbojās LKP Centrālkomitejas Ārzemju birojā, bija Kominternes Latvijas sekcijas sekretārs. Viens no latviešu izdevniecības "Prometejs" dibinātājiem. Pēc 1922. gada strādāja par docētāju vairākās Maskavas augstskolās, 1934. gadā kļuva par profesoru.^[2]

Nošauts Lielā terora laikā 1938. gada 27. aprīlī NKVD Butovas poligonā Maskavā.^[3]

Atsauces

↑ «Šalda V. Latvieši Maskavā (19. gs. beigas–1917. gads) // Latvijas Arhīvi. – 2000. – Nr. 4. 93.–. 128. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2012. gada 1. augustā.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 603. lpp.
↑ «Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti")». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 31. jūlijā.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Šalda V. Latvieši Maskavā (19. gs. beigas–1917. gads) // Latvijas Arhīvi. – 2000. – Nr. 4. 93.–. 128. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. septembrī. Skatīts: 2012. gada 1. augustā.

[2] Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 603. lpp.

[3] «Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti")». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 31. jūlijā.

[1]

[2]

[3]