Mangaļu pagasts
| Mangaļu pagasts (līdz 1949. gadam) | |
|---|---|
 | |
| Apriņķis: | Rīgas apriņķis |
| Centrs: | Rīnūži |
| Kopējā platība: | 41 km2 |
| Iedzīvotāji (1935): | 1637[1] |
| Blīvums (1935): | 39.9 iedz./km2 |
| Likvidēts: | 1949. gadā |
Mangaļu pagasts bija viena no Rīgas apriņķa pašvaldībām ziemeļos no Rīgas pilsētas Rīgas līča krastā. Robežojās ar Rīgas pilsētu un Ādažu pagastu. Pagasta valde atradās tagadējos Rīnūžos (Vecmīlgrāvja daļa). Lielākās apdzīvotās vietas bija Vecāķi (ciems), Rīnūži un Garciems.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas agrākajā Daugavgrīvas draudzes novadā, sadalot to Bolderājas un Mangaļu pagastos. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Mangaļu pagastā atradās Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muiža 314 ha kopplatībā, kuru sadalīja 143 vienībās. Mangaļu valsts mežu 615 ha kopplatībā ar trīs rentes mājām sadalīja 331 vienībā. Daugavgrīvas mācītājmuižu ar četrām rentes mājām 130 ha kopplatībā sadalīja 6 vienībās.[2] Pirms Pirmā pasaules kara pagastā darbojās ievērojamā Mangaļu jūrskola.
1924. gadā Vecmīlgrāvja daļu līdz mūsdienu Stiebru, Ledus, Kalngales ielām un Ķīšezera Nabas kaktam (t.i., bez Rīnūžiem) iekļāva Rīgas pilsētas teritorijā.[3]
1945. gada 19. decembrī pagastā izveidoja Mangaļu ciemu (ciema padomi), bet 1947. gada 18. novembrī ciemu likvidēja. Sakarā ar 1949. gada 31. decembra administratīvo reformu un pagastu likvidēšanu jaunizveidotajā Rīgas rajonā atjaunoja Mangaļu ciemu ar centru Kalngalē.[4] Tajā pašā gadā Vecāķus pievienoja Rīgas pilsētai.
1960. gada 7. septembrī tagadējās Mangaļsalas un Vecdaugavas apkaimes pievienoja Rīgai.[3] Mangaļu ciemu oficiāli likvidēja ar LPSR Augstākās Padomes 1974. gada 16. augusta dekrētu, absolūti lielāko tā daļu pievienojot Ādažu ciemam (līdz 1949. g. pastāvējušajam Ādažu pagastam), bet nelielu daļu — Berģu ciemam.[5] Laika posmā no 1949. līdz 1974. gadam Rīgas pilsētai pievienoja arī Rīnūžus.
Mūsdienās Mangaļu pagasta teritorija iekļauta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Ādažu novada Carnikavas pagastā un Ropažu novada Garkalnes pagastā.[6][7][8] Bijušās Mangaļu pagasta valdes nams atrodas Vecmīlgrāvī, pretim Daugavgrīvas Baltajai luterāņu baznīcai (mūsdienās — Baltāsbaznīcas iela 52).[9][10]
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]- Vecāķi (ciems, 1949. gadā pievienots Rīgas pilsētai)[11]
- Rīnūži (ciems, pievienots Rīgas pilsētai 1949. gadā vai līdz 1974. gadam, šobrīd Vecmīlgrāvja rietumu daļa), izņemot Rīnūžu dzelzceļa staciju
- Garciems (Langeciems)
- Kalngale (Kalngala ciems)
- Mangaļsala (arī Mangaļi, ciems, pievienots Rīgas pilsētai 1960. gadā)[3]
- Trīsciems (ciems, 1974. gadā pievienots Rīgas pilsētai)[12]
- Eimuri, apdzīvota vieta ap Eimurķīšu mājām — šobrīd Carnikavas pagasta Eimuri
- Vecbaznīca (mūsdienu Vecdaugavas apkaime, pievienota Rīgas pilsētai 1960. gadā)[13]
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Vilis Lācis (1876—1972), rakstnieks un politiķis
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējuma 25 630 sleja
- 1 2 3 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 174.-211. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1
- ↑ «Summa comune - Mangaļu ciems». sites.google.com (latviešu). Skatīts: 2026-04-21.
- ↑ «Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Dekrēta PAR CIEMU PADOMJU LIKVIDĒŠANU UN IZVEIDOŠANU UN DAŽU PILSĒTU, PILSĒTCIEMATU UN CIEMU PADOMJU ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLO ROBEŽU GROZĪŠANU». Darba Balss (Periodika.lv). 1974. gada 7. septembrī.
- ↑ Mellin, Ludwig August : Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und der Provinz Oesel (1798)
- ↑ Rīgas pilsētas mērniecības nozare : Rīgas un apkārtnes plāns (1927)
- ↑ Miks Kopštāls. «Mangaļi».
- ↑ «Vēstures karšu portāls». vesture.dodies.lv. Skatīts: 2026-04-21.
- ↑ «Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv». dziedava.lv. Skatīts: 2026-04-21.
- ↑ «Latvijas PSR : [administratīvais iedalījums] | LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA». dom.lndb.lv (latviešu). Skatīts: 2026-02-19.
- ↑ «Trīsciema vēsture». Cita Rīga (latviešu). 2022-03-25. Skatīts: 2026-04-21.
- ↑ «Vecdaugavas vēsture». Cita Rīga (latviešu). 2022-11-10. Skatīts: 2026-04-21.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
