Dzimis 1726. gadā Bātas un Dundagas muižu īpašnieka pulkveža Johana Ulriha Ostenzakena (1685—1731) un viņa sievas Benignas Elizabetes, dzimušas Firksas (†1734), ģimenē. Pēc tēva nāves mantoja Dundagas, Lielbātas un Mazbātas muižas. Studēja Kēnigsbergas universitātē, 1746. gadā kļuva par Piltenes apgabala landrātu kolēģijas prezidentu (stārastu). 1749.-1751. gadā ieguva savā īpašumā arī Gulbenes (Gulben, Vaiņodes pagasts), Lagzdienas (Laxdienen) un Jaunkampes (Neu-Kampen) muižas.
1777. gadā pārgāja Prūsijas Karalistes dienestā, kur iesākumā bija virskambarkungs, vēlāk — kara ministrs Frīdriha Lielā (1712-1786) galmā. 1785. gadā veica savas dzimtmuižas, Dundagas pils pārbūvi, uzceļot tai trešo stāvu. 1786. gadā viņam piesķīra Prūsijas firsta titulu. Darbojās arī Frīdriha Vilhelma II valdīšanas laikā, kad bija Brandenburgas sūtnis imperatora vēlēšanās Frankfurtē 1790. un 1792. gadā.
Miris 1794. gada 31. decembrī Berlīnē, apglabāts viņa celtajā Dundagas baznīcā.[1]
1935. gadā Pieminekļu valde no baznīcas izņēma Ostenzakenu dzimtas muižnieku tēlus un pārveda tos uz Rīgas muzeju pie Doma baznīcas. Dundagas baznīcā saglabājies K. J. fon der Ostenzakena kenotafa fragments.[2]