Vaiņodes pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vaiņodes pagasts
Vaiņodes pagasts LocMap.png
Novads: Dienvidkurzemes novads
Centrs: Vaiņode
Kopējā platība:[1] 189,6 km2
 • Sauszeme: 185,3 km2
 • Ūdens: 4,3 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 1 903
Blīvums: 10,3 iedz./km2
Mājaslapa: www.vainode.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Wainoden
krievu: Вайноденская
Vaiņodes pagasts Vikikrātuvē

Vaiņodes pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Embūtes, Gramzdas un Priekules pagastiem, Saldus novada Nīgrandes pagastu un Lietuvas Klaipēdas apriņķa Skodas rajona Īlaķu un Aleksandrijas seņūnijām un Telšu apriņķa Mažeiķu rajona Židiķu seņūniju.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaiņodes pagasts atrodas Rietumkursas augstienē. Kopējā platība ir 18972,8 ha, no kuriem lauksaimniecības zemes ir 40%, meži 41,1%, purvi 4.3%, aizsargājamās teritorijas 2,91%.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augustupe, Briškatu upīte, Dakterišķe, Jāņupīte, Kazbarupe, Lībjupe, Varķe, Velda, Zāģene.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bezdibenis, Kalšu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaiņodes dzelzceļa stacija (2014).

Tagadējā Vaiņodes pagasta teritorija 12. gadsimta beigās atradās kuršu Bandavas zemes dienvidu malā. Pirmās ziņas par šo vietu saglabājušās no 1253. gada, kad pirmo reizi minēts Bātas vārds Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas līgumā par Kurzemes sadalīšanu. Vaiņodes apkaime nonāca Kurzemes bīskapijā. No 1585. gada apvidus nonāca Piltenes apgabalā un no 1795. gada Kurzemes guberņā. Pēc 1819. gada administratīvās reformas pagastu iekļāva Aizputes apriņķa Embūtes draudzes novadā.

Vaiņodes apdzīvotā vieta sāka attīstīties reizē ar Liepājas-Romnu dzelzceļa līnijas izbūvi 1871. gadā. 1888. gadā Vaiņodes pagastam pievienoja Elkuzemes, Plepju un Veldes muižu pagastus[4]. 19. gadsimta beigās uz Vaiņodes muižas zemes pie Vaiņodes stacijas izveidojās ciems, kurā dzīvoja galvenokārt ķieģeļnīcas un kokzāģētavas strādnieki. Uz Lielbātas muižas zemes izauga vasarnīcu ciems. 1905. gada revolūcijas laikā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika nodedzinātas divu muižu kungu mājas. Soda ekspedīcija noslepkavoja 20 revolucionārus. 1916. gadā uzbūvēja Vaiņodes dirižabļu lidostu. 1920. gada zemes reformas gaitā Lielbātas muiža (Gut Groß-Bahten) ar pusmuižām, Vaiņodes muiža (Gut Wainoden) un Veldes muiža (Gut Welden) tika sadalītas jaunsaimniecībās.

1924. gadā Vaiņodes pagastu pievienoja Liepājas apriņķim. 1925. gadā tos apvienojot izveidoja Vaiņodes – Bātas ciemu. 1926. gada 5. martā Vaiņodes pagastam pievienoja Bātas pagastu.[5] 1935. gadā pagasta platība bija 157 km² un tajā dzīvoja 4079 iedzīvotāji.[6]

Pēc 1939. gada Bāzu līguma parakstīšanas Vaiņodes lidlaukā apmetās PSRS kara aviācijas daļa, arī pēc Otrā pasaules kara tas bija lielākais armijas lidlauks Baltijā. 1945. gadā pagastā izveidoja Vaiņodes, Elkuzemes, Kaļšu un Veldes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Priekules rajona Vaiņodes ciemam 1951. gadā pievienoja Veldes ciemu. 1954. gadā ciema centram Vaiņodei piešķīra strādnieku ciemata statusu, bet pārējo teritoriju pievienoja atjaunotajam Veldes ciemam. 1956. gadā Elkuzemes un Veldes ciemi likvidēti un pievienoti Vaiņodei, izveidojot Vaiņodes lauku teritoriju. 1976. gadā no jauna izveidots Vaiņodes ciems, tajā iekļaujot Vaiņodes lauku teritoriju. 1977. gadā daļa ciema teritorijas pievienota Embūtes ciemam.[7] 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu. 1991. gadā Vaiņode zaudē pilsētciemata statusu un pievienojas pagastam. 2009. gadā Vaiņodes pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Vaiņodes novadā. 2021. gadā Vaiņodes novadu iekļāva jaunajā Dienvidkurzemes novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19354 079—    
19695 200+27.5%
19794 581−11.9%
GadsIedz.±%
19894 821+5.2%
20002 804−41.8%
20112 227−20.6%
GadsIedz.±%
20211 903−14.5%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Vaiņode (pagasta centrs), Auguste, Vecbāta, Mālkalne, Vaiņodes muiža.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Liepājas apriņķa pašvaldības XV gadi :1918.27.XI-1934.1.VIII. Rīga: Latvijas lauku pašvaldību savienība, 1934.
  5. Valdības Vēstnesis Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1926.gada 8.marts
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]