Kārlis fon Plēve
Kārlis Gustavs fon Plēve (1877—1958) bija Austrumprūsijas muižnieks, virsnieks un sabiedriskais darbinieks. Vadīja vācu uzbrukumu Liepājai Latvijas brīvības cīņu laikā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1877. gada 30. jūnijā Klaipēdā (tolaik Mēmelē) Austrumprūsijas muižnieka un sabiedriskā darbinieka Kārļa Ludviga fon Plēves un viņa sievas Sofijas, dzimušas fon Gosleres, ģimenē. 1894. gadā viņš iestājās 3. aizsargu pulkā, 1895. gadā ieguva leitnanta pakāpi, bet 1899. gadā atvaļinājās no dienesta un sāka strādāt lauksaimniecībā. 1905. gada 18. novembrī salaulājās ar Bertu fon Alt-Štuterheimu. 1909. gadā mantoja Dvarišķu dzimtmuižu pie Vācijas-Lietuvas robežas. No 1913. gada Kārli fon Plēvi ievēlēja par Prūsijas parlamenta deputātu.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, Plēvi iecēla par 2. gvardes rezerves pulkā rotas komandieri. No 1916. gada 1. oktobra viņš bija bataljona komandieris un divus mēnešus vēlāk pulka komandieris. Pēc Novembra revolūcijas 1918. gada decembrī Austrumprūsijā ģenerāļa fon der Golca pakļautībā izveidoja 1. Gvardes Rezerves divīzijas 2. Gvardes Rezerves pulku, kas bija paredzēts robežapsardzības funkcijām pie Polijas, Lietuvas un Latvijas robežas. Vēlāk viņa pulks ietilpa Rīdigera fon der Golca vadītajā vācu karaspēka kontingentā kā Plēves grupa (Freikorps Plehwe). 1919. gada 25. augustā Plēve uzņēmās komandēt arī brīvprātīgo un algotņu vienību Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā.
1919. gada 4. un 14. novembrī ap 3000 karavīru lielā Plēves grupa nespēja ieņemt Liepājas fortus un atkāpās Durbes—Gaviezes virzienā.[1]
Pēc militārajām neveiksmēm un sievas nāves 1920. gadā Plēve atvaļinājās no militārā dienesta, 1922. gadā otro reizi apprecējās un saimniekoja savā dzimtmuižā, darbojās Austrumprūsijas provinces landtāgā un Kara veterānu savienībā (Kyffhäuserbund) . 1936. gadā viņu paaugstināja par rezerves pulkvežleitnantu, 1939. gadā par rezerves pulkvedi.
Otrā pasaules kara laikā viņš 1941. gada 26. februārī atteicās no saviem zemes īpašumiem un 1944. gada jūlijā devās bēgļu gaitās Vācijas rietumu daļu, kur miris 1958. gada 27. martā Espelkampā (Espelkamp-Mittwald).
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dzelzs krusts (1914) 2. un 1. šķira
- Hohencollerna ordeņa bruņinieka krusts ar zobeniem
- Pour le Merite 1918. gada 21. aprīlī
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 12. septembrī. Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis fon Plēve.
|