Kārlis fon Ostenzakens

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kārlis fon der Ostenzakens)
Kārlis fon Ostenzakens
Carl von der Osten-Sacken
1790. gada portrets
1790. gada portrets
Personīgā informācija
Dzimis 1726. gada 13. oktobrī
Dundaga, Piltenes apgabals
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1794. gada 31. decembrī (68 gadi)
Berlīne, Prūsijas Karaliste
(Karogs: Vācija Vācija)
Nodarbošanās valsts darbinieks, diplomāts
Vecāki Johans Ulrihs fon der Ostenzakens, Elizabete fon Firksa
Dzīvesbiedre grāfiene Henriete Erdmute Eleonore fon Brīla (Brühl, 1753)
Kristiāna Šarlote Sofija fon Dīskava (Dieskau, 1771)

Kārlis fon der Ostenzakens (vācu: Carl Fürst von der Osten, genannt Sacken; dzimis 1726. gada 13. oktobrī, miris 1794. gada 31. decembrī) bija Dundagā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Piltenes apgabala, vēlāk arī Saksijas un Prūsijas valsts darbinieks un diplomāts. Prūsijas Karalistes firsts (1786). Uzbūvējis Dundagas draudzes novada baznīcu (1766).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1726. gadā Bātas un Dundagas muižu īpašnieka pulkveža Johana Ulriha Ostenzakena (1685—1731) un viņa sievas Benignas Elizabetes, dzimušas Firksas (†1734), ģimenē. Pēc tēva nāves mantoja Dundagas, Lielbātas un Mazbātas muižas. Studēja Kēnigsbergas universitātē, 1746. gadā kļuva par Piltenes apgabala landrātu kolēģijas prezidentu (stārastu). 1749.-1751. gadā ieguva savā īpašumā arī Gulbenes (Gulben, Vaiņodes pagasts), Lagzdienas (Laxdienen) un Jaunkampes (Neu-Kampen) muižas.

Septiņgadu kara laikā bija Polijas-Lietuvas kopvalsts un Saksijas sūtnis Zviedrijā (1756-1763), pēc tam Krievijas Impērijā (1763-1768). 1763. gadā viņam piešķīra Svētās Romas impērijas grāfa (Reichsgraf) titulu. No 1768. līdz 1777. gadam viņš bija Saksijas valdības ministrs un valsts sekretārs, slepenpadomnieks.

1777. gadā pārgāja Prūsijas Karalistes dienestā, kur iesākumā bija virskambarkungs, vēlāk — kara ministrs Frīdriha Lielā (1712-1786) galmā. 1785. gadā veica savas dzimtmuižas, Dundagas pils pārbūvi, uzceļot tai trešo stāvu. 1786. gadā viņam piesķīra Prūsijas firsta titulu. Darbojās arī Frīdriha Vilhelma II valdīšanas laikā, kad bija Brandenburgas sūtnis imperatora vēlēšanās Frankfurtē 1790. un 1792. gadā.

Miris 1794. gada 31. decembrī Berlīnē, apglabāts viņa celtajā Dundagas baznīcā.[1] 1935. gadā Pieminekļu valde no baznīcas izņēma Ostenzakenu dzimtas muižnieku tēlus un pārveda tos uz Rīgas muzeju pie Doma baznīcas. Dundagas baznīcā saglabājies K. J. fon der Ostenzakena kenotafa fragments.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.