Kaņiva

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaņiva
apgabala pilsēta
Канів
Kaņivas upes kuģu stacija
Kaņivas upes kuģu stacija
Karogs: Kaņiva
Karogs
Ģerbonis: Kaņiva
Ģerbonis
Kaņiva (Ukraina)
Kaņiva
Kaņiva
Kaņiva Ukrainas kartē
Kaņiva (Čerkasu apgabals)
Kaņiva
Kaņiva
Kaņiva Čerkasu apgabala kartē
Koordinātas: 49°44′41″N 31°27′21″E / 49.74472°N 31.45583°E / 49.74472; 31.45583Koordinātas: 49°44′41″N 31°27′21″E / 49.74472°N 31.45583°E / 49.74472; 31.45583
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Flag of Cherkasy Oblast.svg Čerkasu apg.
Pirmoreiz minēta 1078. gadā
Magdeburgas tiesības 1601. gadā
Pilsētas tiesības 1796. gadā
Platība
 • Kopējā 17,42 km2
Iedzīvotāji (2015)
 • kopā 25 224
 • blīvums 1 448/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 19000—19009
Tālruņu kods +380-4736
Mājaslapa www.kaniv-rada.gov.ua
Kaņiva Vikikrātuvē

Kaņiva (ukraiņu: Канів) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā. Izvietojusies apgabala ziemeļos, Dņepras labajā krastā pie Kaņivas ūdenskrātuves 75 km no apgabala centra Čerkasiem. Kaņivas rajona centrs (rajonā neietilpst).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotā vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta Pečeru paterikā, kas datēts starp 1074. un 1088. gadu. Minēta arī 1144. gadā, kad kņazs Vsevolods Oļgovičs dibinājis Svētā Jura baznīcu. 12. gadsimtā bijusi ievērojama apdzīvota vieta, kalpojusi kā Kijevas kņazu un polovciešu sūtņu oficiālā tikšanās vieta. Pilsēta vairākkārt nopostīta. 1320. gadā Kaņivu ieņēma lietuviešu kņazs Ģedimins un no 1362. gada tā bija Lietuvas Lielkņazistes pakļautībā. 16. gadsimtā Kaņiva kļuva par savdabīgu kazaku svētvietu, kur netālu no klostera apmetās tie Zaporožjes kazaki, kas vairs nevarēja piedalīties kaujās. 1601. gadā Kaņivai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1667. gadā Kaņiva nonāca Polijas sastāvā, bet no 1672. gada — Turcijas valdījumā. 1793. gadā, pēc Polijas otrās dalīšanas, Kaņiva nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Strauja pilsētas industriālā attīstība sākās 1964. gadā sakarā ar Kaņivas HES būvniecību. Mūsdienās pārtikas rūpniecības un enerģētikas centrs. Četrus kilometrus no pilsētas centra atrodas Ševčenko nacionālais rezervāts, kur 1861. gadā apglabāts ukraiņu dzejnieks Tarass Ševčenko.[1]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

978. gadā netālu no pilsētas tika nogalināts Jaropolks Svjatoslavičs. Pilsētā apglabāts dzejnieks Tarass Ševčenko un rakstnieks Arkādijs Gaidars.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Історична довідка про місто КАНІВ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 10. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]