Umaņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Umaņa
apgabala pilsēta
Умань
Umaņas Nacionālā dārzkopības universitāte
Umaņas Nacionālā dārzkopības universitāte
Karogs: Umaņa
Karogs
Ģerbonis: Umaņa
Ģerbonis
Umaņa (Ukraina)
Umaņa
Umaņa
Umaņa Ukrainas kartē
Umaņa (Čerkasu apgabals)
Umaņa
Umaņa
Umaņa Čerkasu apgabala kartē
Koordinātas: 48°45′0″N 30°13′10″E / 48.75000°N 30.21944°E / 48.75000; 30.21944Koordinātas: 48°45′0″N 30°13′10″E / 48.75000°N 30.21944°E / 48.75000; 30.21944
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Flag of Cherkasy Oblast.svg Čerkasu apg.
Pirmoreiz minēta 1616. gadā
Magdeburgas tiesības 1663., 1760. gadā
Pilsētas tiesības 1795. gadā
Platība
 • Kopējā 47,87 km2
Augstums 170 m
Iedzīvotāji (2014)
 • kopā 86 600
 • blīvums 1 809,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 20300—20319
Tālruņu kods +380-4744
Mājaslapa uman-rada.gov.ua
Umaņa Vikikrātuvē

Umaņa (ukraiņu: Умань) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas vidusdaļā, Čerkasu apgabalā. Izvietojusies apgabala dienvidrietumos, 194 km no apgabala centra Čerkasiem. Umaņas rajona centrs (rajonā neietilpst).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēstures avotos apdzīvotā vieta pirmoreiz minēta 1616. gadā kā Humaņas miests (poļu: Humań) zemēs, kas piederēja ģenerālim Valentīnam Kaļinovskim. 1648. gadā Umaņa kļuva par kazaku pulka centru, nozīmīgu cietoksni. Pēc Andrusova pamiera 1667. gadā miests atkal nonāca Polijas sastāvā. 1674. gadā Umaņu ieņēma apvienotais kazaku, turku un tatāru karaspēks, pilsētu nopostīja un iedzīvotājus nogalināja vai padzina; pilsēta panīka.

1726. gadā Umaņa nonāca vojevodas Staņislava Potocka īpašumā, kurš, vēloties tās attīstību, uzaicināja armēņu, grieķu un ebreju tirgotājus un amatniekus. 1760. gadā Umaņai otro reizi tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1768. gadā, kazaku sacelšanās (Koļijivščinas) laikā, pilsētā tika nogalināta lielākā daļa ebreju, uniātu un poļu iedzīvotāju. 1793. gadā Umaņa nonāca Krievijas Impērijas sastāvā un 1795. gadā kļuva par apriņķa pilsētu.[1]

19. gadsimta sākumā Umaņa kļuva par jūdaistu reliģiskās kustības hasīdisma centru. Pilsētā apmetās hasīdisma pamatlicēja Baalšemtova mazdēls cadiks Nahmans. Nahmans miris 1810. gadā un viņa kaps ir hasīdu svētceļojumu mērķis. 1900. gadā no 30 000 pilsētas iedzīvotāju 21 500 bija ebreji. 2. pasaules kara gaitā 1941. gada augustā tā sauktajā «Umaņas katlā» tika aplenktas un iznīcinātas divas Sarkanās armijas Dienvidaustrumu frontes armijas (6. un 12.), tika sagūstīti ap 103 000 Sarkanās armijas karavīru, tajā skaitā 8 ģenerāļi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Офіційний сайт Уманської міської ради. Наше місто». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 11. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]