Kaliteja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaliteja
pilsēta
Καλλιθέα
Kaliteja
Karogs: Kaliteja
Karogs
Emblēma: Kaliteja
Emblēma
Kaliteja (Grieķija)
Kaliteja
Kaliteja
Koordinātas: 37°57′N 23°42′E / 37.950°N 23.700°E / 37.950; 23.700Koordinātas: 37°57′N 23°42′E / 37.950°N 23.700°E / 37.950; 23.700
Valsts Karogs: Grieķija Grieķija
Reģions Atika
Reģionālā vienība Dienvidatēna
Administrācija
 • Mērs Dimitris Karnavs
Platība
 • Kopējā 4,749 km2
Augstums 25 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 • kopā 100 641
 • blīvums 21 192/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 176 xx
Mājaslapa www.kallithea.gr
Kaliteja Vikikrātuvē

Kaliteja (grieķu: Καλλιθέα; tulkojumā — labais skats) ir astotā lielākā pašvaldība un pilsēta Grieķijā un ceturtā lielākā pašvaldība Atēnu urbānajā teritorijā (aiz Atēnām, Pirejas un Peristeri). Turklāt tā ir otrā visblīvāk apdzīvotā pašvaldība Grieķijā ar iedzīvotāju blīvumu 21 192 iedz./km2. Kalitejas platība ir 4.749 km2.[1]

Kalitejas centrs (Davaki laukums) atrodas 3 kilometru uz dienvidiem no Atēnu pilsētas centra (Sintagma laukuma) un 3 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Pirejas. Kaliteja stiepjas no Filopapu un Sikelokas pakalniem ziemeļos līdz Falerona līcim dienvidos.

Kalitejas pilsētas izveidošanas plāni tika oficiāli apstiprināti 1884. gada decembrī.

1896. un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Netālu no pilsētas centra tika uzcelta šautuve Skopeftirions, lai tajā organizētu 1896. gada vasaras olimpisko spēļu šaušanas sacensības. Skopeftirions atrodās 2 kilometrus uz ziemeļiem no Panatinaiko stadiona un 2 kilometrus dienvidrietumos virzienā no Neo Falirona velodroma (šobrīd Karaiskaki stadions).[2]

2004. gada olimpiskajās spēlēs Kalitejas apkārtnē Faliro sporta paviljona arēnā tika rīkotas tekvondo un rokasbumbas sacensības. Kā arī pludmales volejbols, kas tika aizvadīts Olimpiskajā pludmales volejbola centrā Kalitejas līcī.

Pilsētas attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp abām olimpiskajām spēlēm 1896. un 2004. gadā Kalitejas pilsēta strauji attīstījās. 1910. gadā pilsētā tika uzbūvēts tramvaju depo, pēc tam sekoja Harokopiosa augstskola (1925. gadā) un Panteisa politisko zinātņu augstskola (1928. gadā).

20. gadsimta 20. gados pilsētu pārpludināja tūkstošiem bēgļu pēc grieķu-turku kara (1919—1922). Šie bēgļi Kalitejā galvenojārt ieradās no Melnās jūras dienvidiem un senajām Grieķijas pilsētām tagadējās Turcijas teritorijā. Pirmie bēgļi sākotnēji apmetās netālu no Skopeftiriona šautuves. Skopeftirionā līdz 1941. gadam bija skola, bet pēc nacistu okupācijas to pārveidoja par cietumu. Kalitejas cietums tika nojaukts 1966. gadā.

Deviņdesmitojos gados pēc Padomju Savienības sabrukuma uz Kaliteju, no Melnās jūras autrumu piekrastes, Kaukāza augstienes Gruzijā kā arī no tālākajām grieķu apmetnēm Kazahstānā un Uzbekistānā, ieradās jauns grieķu imitrantu vilnis.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu Kaliteja ir saistīta ar grieķu tautas mūzikas attīstību, īpaši ar rebetikas un vēlāk arī laiko attīstību.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)» (grieķu). National Statistical Service of Greece. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-21.
  2. 1896 Summer Olympic official report. Volume 2. pp. 83-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]