Kaliteja

Kaliteja
Kaliteja;
	pilsēta
Καλλιθέα
	; Karogs
	; Karogs
	Kaliteja
	Koordinātas: 37°57′N 23°42′E / 37.950°N 23.700°EKoordinātas: 37°57′N 23°42′E / 37.950°N 23.700°E
Valsts	Grieķija
Reģions	Atika
Reģionālā vienība	Dienvidatēna
Administrācija
• Mērs	Dimitris Karnavs
Platība
• Kopējā	4,749 km2
Augstums	25 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	97 616
• blīvums	21 192/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	176 xx
Mājaslapa	www.kallithea.gr
	Kaliteja Vikikrātuvē

Kaliteja (grieķu: Καλλιθέα; tulkojumā — labais skats) ir astotā lielākā pašvaldība un pilsēta Grieķijā un ceturtā lielākā pašvaldība Atēnu urbānajā teritorijā (aiz Atēnām, Pirejas un Peristeri). Turklāt tā ir otrā visblīvāk apdzīvotā pašvaldība Grieķijā ar iedzīvotāju blīvumu 21 192 iedz./km². Kalitejas platība ir 4.749 km².^[1]

Kalitejas centrs (Davaki laukums) atrodas 3 kilometrus uz dienvidiem no Atēnu pilsētas centra (Sintagma laukuma) un 3 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Pirejas. Kaliteja stiepjas no Filopapu un Sikelokas pakalniem ziemeļos līdz Falerona līcim dienvidos.

Kalitejas pilsētas izveidošanas plāni tika oficiāli apstiprināti 1884. gada decembrī.

1896. un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Netālu no pilsētas centra tika uzcelta šautuve Skopeftirions, lai tajā organizētu 1896. gada vasaras olimpisko spēļu šaušanas sacensības. Skopeftirions atradās 2 kilometrus uz ziemeļiem no Panatinaiko stadiona un 2 kilometrus dienvidrietumu virzienā no Neo Falirona velodroma (šobrīd Karaiskaki stadions).^[2]

2004. gada olimpiskajās spēlēs Kalitejas apkārtnē Faliro sporta paviljona arēnā tika rīkotas tekvondo un rokasbumbas sacensības, kā arī pludmales volejbols, kas tika aizvadīts Olimpiskajā pludmales volejbola centrā Kalitejas līcī.

Pilsētas attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp abām olimpiskajām spēlēm 1896. un 2004. gadā Kalitejas pilsēta strauji attīstījās. 1910. gadā pilsētā tika uzbūvēts tramvaju depo, pēc tam sekoja Harokopiosa augstskola (1925. gadā) un Panteisa politisko zinātņu augstskola (1928. gadā).

20. gadsimta 20. gados pēc grieķu-turku kara (1919—1922) pilsētu pārpludināja tūkstošiem bēgļu. Šie bēgļi Kalitejā galvenokārt ieradās no Melnās jūras dienvidiem un senajām Grieķijas pilsētām tagadējās Turcijas teritorijā. Pirmie bēgļi sākotnēji apmetās netālu no Skopeftiriona šautuves. Skopeftirionā līdz 1941. gadam bija skola, bet pēc nacistu okupācijas to pārveidoja par cietumu. Kalitejas cietums tika nojaukts 1966. gadā.

Deviņdesmitajos gados pēc Padomju Savienības sabrukuma Kalitejā no Melnās jūras autrumu piekrastes, Kaukāza augstienes Gruzijā kā arī no tālākajām grieķu apmetnēm Kazahstānā un Uzbekistānā ieradās jauns grieķu imigrantu vilnis.