Pāriet uz saturu

Kalmāri

Vikipēdijas lapa
Kalmāri
Teuthida (Naef, 1916)
Eiropas kalmārs (Loligo vulgaris)
Eiropas kalmārs (Loligo vulgaris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
VirstipsSpirālveidīgie (Lophotrochozoa)
TipsGliemji (Mollusca)
KlaseGalvkāji (Cephalopoda)
ApakšklaseDivžauņi (Coleoidea)
VirskārtaDesmitkājveidīgie (Decapodiformes)
KārtaKalmāri (Teuthida)
Kalmāri Vikikrātuvē

Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.

Kalmāri ir labi peldētāji. Dažas sugas spēj izlēkt no ūdens 3 metru augstumā, nolidojot 8—10 metru lielu attālumu.[1]

Anatomija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalmāra ādu sedz hromatofori, attēlā rifu kalmārs (Sepioteuthis lessoniana)

Tāpat kā visiem pārējiem galvkājiem kalmāriem ir galva, bilaterālā simetrija, mantija un 10 taustekļi. Divi taustekļi ir ļoti gari, ar piesūcekņiem to kubveida galos. Galveno ķermeņa masu iekļauj mantija. Gar abiem mantijas sāniem stiepjas peldspuras. Atšķirībā no citiem jūras dzīvniekiem, kuriem ir peldspuras, kalmāriem peldspuras nenodrošina kustību uz priekšu.

To ādu klāj hromatofori – šūnas, kas satur ādas pigmentu un atstaro gaismu. Pateicoties hromatoforiem, kalmāri spēj mainīt ķermeņa krāsu un kļūt "neredzami", saplūstot ar apkārtējo vidi. Tādējādi tie noslēpjas gan no ienaidniekiem, gan saviem upuriem. Kalmāru apakšpuse vienmēr ir gaišāka nekā mugurpuse.

Ķermeņa apakšpusē atrodas mantijas dobuma atvērums. Mantijas dobumā atrodas žaunas, izvadorgānu un reproduktīvo orgānu sistēmu atvērumi. Dobuma priekšpusē atrodas piltuve ūdens izvadīšanai no dobuma. Ūdens dobumā ieplūst caur mantijas atvērumu, bet tiek izšļākts caur piltuvi. Spēcīgā ūdens izgrūšana nodrošina kalmāra kustību uz priekšu. Piltuves virzienu kalmārs var mainīt, tādējādi mainot savas kustības virzienu. Mantijas dobuma iekšienē aiz piltuves atrodas iekšējie orgāni, kurus no dobuma nodala plāna, membrānveidīga epiderma.

Nervu sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Humbolta kalmāri (Dosidicus gigas) medot sadarbojas ar citiem kalmāriem
Kalmāriem ir lielas acis, kas darbojas kā teleskopi, attēlā Karību kalmārs (Sepioteuthis sepioidea)

Kalmāriem ir ļoti liels aksons — garš neirona izaugums (nervu šķiedra), kas atrodas tā mantijā un kontrolē mantijas pulsveidīgo savilkšanās kustību. Tā diametrs lielām sugām var sasniegt 1 mm, bet vidēji tas ir 0,5 mm. Kalmāri, kā tas ir raksturīgs galvkājiem, salīdzinoši ar citiem bezmugurkaulniekiem ir inteliģenti dzīvnieki. Piemēram, milzīgie Humbolta kalmāri (Dosidicus gigas) medījot sadarbojas ar citiem kalmāriem.

Asinsrites sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalmāriem ir 3 sirdis. Divas vienkāršas žaunu sirdis, kas sūknē asinis cauri žaunām, un lielāka asinsrites sirds, kas uztur asinsriti ķermenī. Šai sirdij ir 3 kambari: 2 priekškambari un 1 kambaris. Kalmāriem skābekli pārnēsā ar varu bagātināta olbaltumviela — hemocianīns, nevis hemoglobīns. Tādēļ asinis ir bezkrāsainas, bet, saskaroties ar gaisu, kļūst zilas.[2] Sirdis ir gaiši zaļā krāsā.

Galva

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galva nobeidzas ar 10 taustekļiem: 8 īsākiem taustekļiem un 2 gariem taustekļiem. Uz katra taustekļa malas atrodas daudzi muskuļoti piesūcekņi. Mute veidota kā ass knābis, kas sastāv no hitīna un olbaltumvielas.[3] Kalmārs ar to nogalina upuri un saplosa apēdamos gabalos. Acis kalmāram darbojas kā teleskopi. Lai mainītu skatiena virzienu, kalmārs izmaina acs lēcas virzienu. Salīdzinot ar redzi, to dzirde ir samērā ierobežota.[4]

Kalmāru izmēri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa kalmāru nav lielāka par 60 centimetriem. Tomēr lielie kalmāri sasniedz 13 metru garumu.[5] Vislielākais no visiem ir Antarktīdas kalmārs jeb kalmārs koloss (Mesonychoteuthis hamiltoni), kas var sasniegt 14 m garumu.[6]

Kalmāri un cilvēks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzas kalmāru sugas tiek izmantotas cilvēku pārtikā. Vispopulārākie tie ir Āzijas un Vidusjūras reģiona virtuvē: Ķīnā, Japānā, Korejā, Vjetnamā, Filipīnās, Grieķijā, Turcijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā.

Kalmārus izmanto dažādos veidos, pildītus un negrieztus, sagrieztus gredzenos, gabaliņos utt. Ēšanai izmanto arī taustekļus un kalmāru tinti. Pārtikā netiek izmantots tikai kalmāra knābis un vīrišķais dzimumorgāns. Kalmāri ir bagātīgs cinka, mangāna, vara, selēna, B12 vitamīna un B2 vitamīna avots.[7]

Katru gadu tiek noķerts tūkstošiem tonnu kalmāru. Piemēram, 2002. gadā tika nozvejotas 2 189 206 tonnas, kas veidoja 75,8% no visiem nozvejotiem galvkājiem.[8]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Fact or Fiction: Can a Squid Fly out of Water?
  2. ↑ The pre-history of hemocyanin. The discovery of copper in the blood of molluscs[novecojusi saite]
  3. ↑ Clarke, M.R. (1986). A Handbook for the Identification of Cephalopod Beaks. Oxford: Clarendon Press. ISBN 0-19-857603-X.
  4. ↑ The cephalopods can hear you
  5. ↑ Giant and Colossal Squid Fact Sheet
  6. ↑ «World's largest squid landed in NZ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. septembrī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijā.
  7. ↑ Fish Watch
  8. ↑ World Squid Resources

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kalmāri&oldid=4150312"