Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kam ziedi, mežābele)
Jump to navigation Jump to search

"Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu" jeb "Kam ziedi, mežābele" ir Raimonda Paula dziesma ar Alfreda Krūkļa vārdiem no 1970. gada albuma "Tik dzintars vien".

Ojāra Grinberga un Rīgas estrādes orķestra izpildītās dziesmas nosaukums albumā bija "Kam ziedi, mežābele" jo padomju cenzūra neļāva to izlaist ar oriģinālo nosaukumu „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”, jo tajā saklausīja pārkrievošanas kritiku. 1970. gada Mikrofona aptaujā dziesma ieņēma otro vietu. Tikai 1988. gadā Margarita Vilcāne, Ojārs Grinbergs, Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks studijā ieskaņoja dziesmu ar tās oriģinālajiem vārdiem. Vēlāk to izpildīja arī Rita Trence, Sandra Ozolīte un Andris Daņiļenko, pavadījumu atskaņojot grupai „Remix”.

2018. gadā "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu" ieguva 74. vietu Radio SWH rīkotajā LVtop100 aptaujā.[1]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,
Pie mājas pelēks akmens klaudz.
Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.

Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu ? –

Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – dziesmu zemi sauc,
Te gaisma akmenī pat aust.
Jau sen te Daugaviņas dziesma skan

Un svēta, dārga tā ir man.

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,
Kur citas skaņas skan un citu domu rod?
Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu ? –

Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod.

Jau sen šo zemi – tēvu zemi sauc,
Te mums sensenis dzīvot ļauts.
Jau sen te manas tautas dziesma skan

Un svēta, dārga tā ir man.

Kam ziedi, mežābele[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bij’ maijs un mežābeles zieds tik balts,
Zem tā vecs akmens sols un galds.
Bij’ maijs un sēdējām mēs divatā

Uz vecā akmens sola tā.

Kam ziedi, mežābele rūgtā,
Tik balta, balta tu kā laime un kā prieks.
Kam ziedi, mežābele rūgtā,

Kam ziedi tu un nobirsti kā sniegs.

Iet laiks, un vairs neviens te neatnāk,
Pat akmens apsūnot jau sāk.
Iet laiks, un mežābele maijā zied,

Un vējš kā toreiz zaros dzied.

Kam ziedi, mežābele rūgtā,
Tik balta, balta tu kā laime un kā prieks.
Kam ziedi, mežābele rūgtā,

Kam ziedi tu un nobirsti kā sniegs.

Bij’ maijs un mežābeles zieds tik balts,
Zem tā vecs akmens sols un galds.
Bij’ maijs un sēdējām mēs divatā

Uz vecā akmens sola tā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]