Nora Bumbiere

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nora Bumbiere
Bumbiere Nora.jpg
Galvenā informācija
Dzimusi 1947. gada 13. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Jelgava, Latvijas PSR, PSRS
Mirusi 1994. gada 12. janvārī (46 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri Popmūzika
Nodarbošanās dziedātāja
Darbības gadi 1964-1994
Izdevēji Mikrofona Ieraksti
Darbojusies arī
Piemineklis Norai Bumbierei Jelgavā
Piemineklis Norai Bumbierei (fragments)

Nora Bumbiere (dzimusi 1947. gada 13. martā, mirusi 1994. gada 12. janvārī) bija latviešu estrādes dziedātāja, viena no visu laiku populārākajām Latvijas dziedātājām. Plašākai auditorijai Bumbiere kļuva zināma 1960. gadu beigās, kad sāka sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu, bet 1970. gados viņa jau kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot ansamblī "Modo", kā arī duetā ar Viktoru Lapčenoku.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nora Bumbiere ir dzimusi Jelgavā. Jau skolas gados atklājās viņas dziedātājas talants. 15 gadu vecumā Nora Bumbiere grūtniecības dēļ pārtrauca mācības vidussskolā un sāka dziedāt Jelgavas kultūras nama ansamblī. Tur sešdesmito gadu beigās viņu ievēroja komponists Raimonds Pauls un uzaicināja dziedāt Rīgas estrādes orķestri ("REO").

"Rīgas estrādes orķestrī", kurā darbojās arī jau tolaik populārie dziedātāji Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Nora Bumbiere pamazām kļuva par Latvijā pazīstamu dziedātāju. Par viņas pirmo populārāko dziesmu kļuva "Papu, saki mammai pats", kuru viņa izpildīja duetā ar Ojāru Grīnbergu. Drīz "REO" iesaistījās arī dziedātājs Viktors Lapčenoks. 1973. gadā Raimonds Pauls izveidoja grupu "Modo", kurā kā solisti dziedāja Bumbiere un Lapčenoks. Šajā periodā ik gadu iznāca pa kādai Paula skaņuplatei, kurā dziedāja populārais duets. Līdzās labi zināmajām dziesmām Pauls brīžiem eksperimentēja arī ar džeza un rokmūzikas ietekmēm — Bumbieres repertuārā bija džeziskā vokalīze "Lietus lāses", bet kopā ar Lapčenoku dziedāta balāde "Spēļu nakts Duntes krogā" un cikls "Piecas dziesmas ar Dainas Avotiņas vārdiem".

Tieši septiņdesmitajos gados Nora Bumbiere kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot gan solo, gan duetā ar Lapčenoku, ar kuru viņa arī apprecējās. Šajā laika posmā Bumbiere trīs reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu aptaujā: 1971. gadā ar dziesmu "Teic, kur zeme tā" (kopā ar Lapčenoku, Grīnbergu un Vilcāni), 1976. gadā duetā ar Lapčenoku ar dziesmu "Tava balss" ("Mēmā dziesma"), kas 2005. gadā tika atzīta par visu Mikrofona aptauju populārāko dziesmu, kā arī 1977. gadā ar "Par pēdējo lapu". Notika arī sadarbība ar citiem tā laika populāriem komponistiem Imantu Kalniņu ("Dūdieviņš") un Zigmaru Liepiņu ("Ķiršu lietus", "Vēl nav par vēlu"), viņa iedziedājusi arī grupas "Baccara" hita latviešu versiju "Es gribu dejot bugi".

1977. gadā, pēc 10 gadu sadarbības ar Raimondu Paulu, Nora Bumbiere atstāja "Modo". Sarežģījās arī privātā dzīve, tika šķirta laulība ar Lapčenoku. Sākās Bumbieres karjeras noriets. Astoņdesmitajos gados Nora Bumbiere vēl ierakstīja duetu ar Lapčenoku, dziesmu "Smaidas" (1982), dziedāja ansamblī "Tip Top" kopā ar Ojāru Grīnbergu, kā arī citos mazāk zināmos ansambļos, taču viņas dziedātājas karjera vairs neatguva agrāko spožumu. Pēdējās dziesmas tika ierakstītas vēl 90. gadu sākumā.

Mirusi 1994. gada 12. janvārī Gaiļezera slimnīcā Rīgā no aknu cirozes, apglabāta Jelgavā.

2012. gada 20. oktobrī pie Jelgavas kultūras nama atklāja Norai Bumbierei veltītu pieminekli (tēlnieks Kārlis Īle).[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ineta Meimane. Nepalikt vienai tumsā. Rīga: Atēna, 2003.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]