Karagājieni uz Ridalu un Sakalu (1215)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1215. gada karagājienu uz Sakalu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Sakalu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1215. gada karagājieni uz Ridalu un Sakalu
Daļa no Livonijas krusta kariem

Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens virzījās no Gaujas ietekas jūrā uz Ridalu (kartē - LÄÄNEMAA). Otrs karagājiens pavasarī bija pret Sakalas vecāko Lembitu.
Datums1215. gada sākums
Vieta
Ridalas un Sakalas zemes
Iznākums Tika izpostīti Ridalas ziemeļu novadi. Sakala atjaunoja miera līgumu ar krustnešiem.
Karotāji
Ridalas un Sakalas karavīri Rīgas krustneši,
Gaujas un Daugavas līvu un letu zemju karavīri,
Zobenbrāļu ordenis
Komandieri un līderi
Ridalas novadu vecākie, Sakalas vecākais Lembits Raceburgas bīskaps Filips,
ordeņa mestrs Folkvīns,
Tālivalža dēli
Spēks
ap 3000 krustnešu un ap 3000 līvu un letu karavīru
Zaudējumi
"daudzi nogalinātie, kam nebija skaita" (Indriķa hronika)

1215. gada karagājieni uz Ridalu un Sakalu notika 1214./1215. gada ziemā un pavasarī pēc Rīgas krustnešu aicinājuma. Tajā piedalījās ap 3000 krustnešu un ap 3000 viņu sabiedroto Gaujas un Daugavas līvu un letu, ko vadīja Tālivalža dēli, kā arī Zobenbrāļu ordenis. Līvi sākotnēji mēģināja novirzīt karagājienu pret kuršiem, bet tas viņiem neizdevās. Karagājiens notika caur bīskapam pakļauto Metsepoles novadu un Sontaganas novadu uz vēl nepakļautajiem Ridalas un Rotelvikas novadiem, kurus trīs dienas postīja un izlaupīja.

Otrs karagājiens tā paša gada pavasarī notika uz Leoles pili, kurā valdīja Sakalas vecākais Lembits. Krusta karotāji trīs dienās ieņēma Leoles pili, izlaupīja Sakalu un aizveda gūstā šīs pils vecākos, Lembitu un pārējos[1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XVIII. 7.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 15. augustā.