Karagājiens uz Nalseni (1235)
- Šis raksts ir par 1235. gada karagājienu uz Nalseni. Par citām jēdziena Karagājiens uz Nalseni nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| 1235. gada karagājiens uz Nalseni | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Zobenbrāļu ordeņa karagājiens uz Nalseni visticamāk virzījās gar Daugavas krastiem uz Lietuvas teritoriju dienvidos no Sēlijas, kas kartē apzīmēta kā Grand Duchy of Lithuania. | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Nalsenes karavīri |
Zobenbrāļu ordenis (tai skaitā igauņu, letu un līvu karavīri) | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Folkvīns | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| ap 2000 nogalināti | nezināms skaits igauņu, letu un līvu karavīru | ||||||
Karagājiens uz Nalseni notika 1235. gadā vai 1236. gada sākumā pēc Zobenbrāļu mestra Folkvīna aicinājuma. Karaspēks, kurā bez ordeņa piedalījās arī kristīto igauņu, letu un līvu karaspēks, iebruka Nalsenes zemē, ko hronikas autors pieskaita lietuviešu (Littowen) apdzīvotajai teritorijai. Kaujā lietuvieši zaudēja ap 2000 kritušo, iebrucēji kā kara laupījumu ieguva 2500 zirgu.
Panākumu iedvesmots, 1236. gada rudenī Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns rīkoja jaunu karagājienu uz zemgaļu un žemaišu zemēm, kas atradās uz rietumiem no Nalsenes, tomēr Saules kaujas laikā cieta iznīcinošu sagrāvi.[1]
Nalsenes zemes lokalizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atskaņu hronikas Heidelbergas kodeksā kā karagājiena mērķis minēta lietuviešu zeme Alsene, turpretī Bergmaņa kodeksā Nalsene. Latīņu valodā rakstītos dokumentos pieminēta Nalsenes zemi (terra Nalsen), kas tiek identificēta ar senkrievu hronikā minēto Nalšenas zemi (Нальшенайская земля). Pēc senāka uzskata Alsene atradusies Sēlijā vēlākās Altenes pils apkaimē vai Naujališas apkaimē (Siliņš, 1893; Klaustiņš, Saiva, 1936).
Latviešu etnologs un valodnieks Eduards Volters pirmais jau 1900. gadā izteica domu, ka Hipatija hronikā pieminētā Naļščanes zeme (земля Нальщанская) saistāma ar aukštaišu vietvārdiem (Noliškis u.c.) Utenas apriņķī[2].
Mūsdienu lietuviešu historiogrāfijā dominē uzskats ka Nalsenes zeme atradusies tagadējās Aukštaitijas teritorijā (Łowmiański, 1983; Benninghoven, 1965). Lietuviešu medievists E. Gudavičs savās kartēs par Lietuvas zemju konfederāciju 13.gs. 20.—50.gados Nalseni jeb Nalšu (lietuviešu Nalšia) novietoja Lietuvas ziemeļaustrumos uz dienvidiem no Daugavpils (Gudavičius, 1989). Pēc cita uzskata vismaz daļa no Nalsenes zemes atradusies arī Daugavas labajā krastā, tagadējās Latgales teritorijā, kuru lietuviešu cilmes Polockas kņazs Gerdenis 1264. gadā atdevis Livonijas ordenim.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Atskaņu hronika (01802.-01846.)
- ↑ Вольтер Э. А., Где искать землю Нальщанскую Ипатьевской летописи // Журнал министерства народного просвещения, 1900, № 5, с. 195—201.